Pērnā gada izskaņā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) Eiropas Komisijā (EK) saskaņošanai iesniegusi vairākus projektus Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietu (RŠV) tālākai modernizācijai, informē VNĪ.
Latvijas-Krievijas RŠV "Terehova-Burački" attīstības projektā plānots izbūvēt jaunu, padziļinātas kontroles muitas ēku, paplašināt sešus esošos kontroles paviljonus un nojumes, kā arī aprīkot nojumes ar elektroniskām zīmēm, lai varētu operatīvi mainīt joslu apzīmējumu sastrēguma stundās. Projektā iecerēti arī lietus ūdens kanalizācijas un siltumapgādes sistēmas, katlu mājas, attīrīšanas iekārtu pārbūve, kā arī kontroles zonas apgaismojuma un teritorijas asfalta seguma uzlabojumi.
RŠV "Terehova" infrastruktūras uzlabošanai 2018. un 2019. gadā plānots ieguldīt vairāk nekā 4,7 miljonus eiro, no kuriem 3,5 miljoni eiro būs Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta finansējums, bet gandrīz 1,2 miljoni eiro – valsts budžeta līdzekļi.
Ievērojami uzlabojumi plānoti arī uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Satiksmes drošībai un caurlaides spēju palielināšanai RŠV "Pāternieki- Grigorovščina" iecerēta papildus braukšanas joslu izbūve neitrālajā starpvalstu zonā un stāvlaukuma izbūve pirms RŠV "Pāternieki".
Projektā divu gadu laikā plānots ieguldīt vairāk nekā 3,93 miljonus. No tiem 3,53 miljoni eiro ir Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas līdzfinansējums, kurā Latvijas partneriem plānotais budžets ir 3,26 miljoni eiro.
Īstenojot kopēju sadarbības projektu ar Baltkrievijas Valsts muitas Komiteju, satiksmes drošības un caurlaides spējas palielināšana iecerēta arī RŠV "Silene-Urbāni". Projekts paredz infrastruktūras uzlabošanā ieguldīt vairāk nekā piecus miljonus eiro, no kā Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta līdzfinansējums ir 4,57 miljoni eiro. Latvijas partneriem plānotais ES projekta finansējums ir 1,19 miljoni eiro.
Šos RŠV modernizācijas projektu ideju kopsavilkumus EK saskaņoja jau 2017. gada pavasarī. Ja EK pēc izvērtēšanas modernizācijas projektus atbalstīs, būvdarbus tajos plānots sākt 2018. gada vasarā, pēc tam, kad būs parakstīti finansēšanas līgumi par projektu ieviešanu ar katras programmas vadošo iestādi.
VNĪ plānos ir vēl vairāki ar valsts drošību saistīti projekti, kuru mērķis būs nodrošināt labāku ES robežas ekonomisko aizsardzību.
VNĪ pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku 1,8 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā un tā vienīgais akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ kopējā aktīvu vērtība 2016. gadā bija 357,81 miljoni eiro, bet apgrozījums 49,98 miljoni eiro.
