Latvijas Raidorganizāciju asociācija (LRA) nosūtījusi atklātu vēstuli Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kurā norāda uz Latvijas radio kanāla "Pieci.lv" izšķiestajiem valsts līdzekļiem un aicina skaidrot radio lietderību. Tikmēr "Pieci.lv" direktors Kārlis Dagilis norāda, ka salīdzinoši mazā klausītāju auditorija ir tikai FM viļņos, radio ir populārs interneta vidē, jauniešu interese par to tikai aug.
LRA izpilddirektore Gunta Līdaka vēstulē atgādina, ka "2013.gadā elektronisko mediju vidi pāršalca ziņa, ka Saeima ir piešķīrusi 1 898 100 eiro jaunai radiostacijai "Pieci.lv" 2014.-2017.gada periodam. Šī gada budžetā raidstacijai tika apstiprināti līdzekļi 762 700 eiro apmērā. Latvijas Radio 5 attīstības koncepcijā tika paredzēts, ka tā mērķauditorija būs jaunieši vecumā no 15 līdz 30 gadiem un tas plāno sasniegt vismaz 100 000 lielu (REACH) auditoriju".
Taču pēc vairāk nekā gadu ilgas darbošanās radio tirgū 2014.gada 4.septembrī saņemtie TNS Latvijas radio vasaras reitingi, kas mērīti no 12.maija līdz 3.augustam, liecina, ka solījumi, pieprasot finansējumu radio veidošanai, netiek pildīti, norādīts vēstulē.
Mērījumos ir uzrādīts, ka "Pieci.lv" klausītāju skaits vecuma grupā no 12 līdz 24 gadiem ir 8398, savukārt vecuma grupā no 25 līdz 74 gadiem - 14 975 klausītāji. Kopējā auditorija, skanot visā Latvijā, tas ir Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī, ir 23 374 klausītāji. Tātad atbilstoši koncepcijai piešķirtais finansējums 762 700 eiro apmērā tiek 8398 jauniešu lielai auditorijai, skaidro Līdaka.
Tiek uzsvērts, ka LRA jau projekta tapšanas laikā norādījusi uz riskiem un prognozējusi mazu auditorijas atsaucību šāda veida projektam, kā arī norādījusi uz necaurskatāmu tik dāsna finansējuma piešķiršanu tik ekonomiski nepamatotam projektam.
LRA vēlas saņemt atbildes no Latvijas Valsts budžeta pārvaldītājiem un atbildīgajiem par industrijas attīstību un uzraudzību, par to, "kā jauniešu radio "Pieci.lv" skaidro tik zemu jauniešu auditorijas piesaisti un kā radio var komentēt kopējo klausītāju skaitu visā Latvijā, kas ir neiedomājami mazs šādai apraides teritorijai".
LRA citē biznesa portālā "Nozare.lv" 2014.gada 2.aprīlī rakstīto, kurā "radio "Pieci.lv" direktors Dagilis saistībā ar sabiedrībā un medijos izskanējušajiem pārmetumiem par valsts finansējuma piešķiršanu šim projektam uzsver, ka šaubas atspēkos reitingi, projektam ir jāļauj ieskrieties. Viņš uzskata, ka, ņemot vērā satura apjomu, šī naudas summa ir adekvāta".
LRA vēlas noskaidrot, vai ir realizēts projektā solītais, ka jaunā radiostacija darbosies trīs platformās - internetā, radio, televīzijā. Kā arī - kā tiek pildīti Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio sadarbības grupas pērnā gada 9.oktobra sanāksmē pieņemtie lēmumi un realizēta koncepcijā solītā raidījumu veidošana LTV7.
Tāpat vēstulē tiek citēta "Dienas Biznesa" 2014.gada 3.marta publikācija, kura vēsta, ka "Latvijas Radio valdes loceklis Jānis Siksnis iepriekš, runājot par jaunā radio koncepciju, uzsvēra, ka tā paredz, ka jaunā stacija darbosies trīs platformās - internetā, radio un televīzijā. "Runa ir par jaunu staciju, kas būs piemērota un pieejama klausītājiem dažādās platformās. Mēs dzīvojam laikā, kad auditorijai saturs jādod dažādās platformās - gan internetā, gan televīzijā, gan radio."
LRA vēlas saņemt arī atbildes uz jautājumiem, vai tiek "monitorēts" radio saturs un kā tiek ievērota radiokanāla koncepcija, kas paredz, ka no visa mūzikas apjoma vismaz 40% tiek atskaņota latviešu mūzika. Tāpat nav skaidrs, kā tiek pamatota vienlaicīga 1 898 100 eiro valsts līdzekļu ieguldīšana jauna medija veidošanā un plānotā darbība reklāmas tirgū bez ietekmes uz mediju tirgus izpētes.
LRA vēlas arī uzzināt, kuras no amatpersonām Finanšu ministrijā (FM) akceptējušas finansējuma piešķiršanu "šī izšķērdīgā projekta realizēšanai un kurš jauniešu radiostacijas izveidi tik "steidzami", neizvērtējot riskus, pasludināja par prioritāti sabiedriskā radio attīstībā".
Tāpat vēstulē uzdots jautājums, "cik ekonomiski pamatota bija FM tīkla veidošana visā Latvijā un investīcijas tajā, ja pētījumi rāda, ka jaunieši maz klausās tradicionālos radio, bet dod priekšroku interneta radio, uz ko iepriekš norādīja arī LRA".
Nav skaidrs arī, vai NEPLP un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija var noteikt "Pieci.lv" nepiedalīšanos radio reklāmas tirgū arī nākotnē.
LRA nosūtītajā vēstulē tiek aicināts sniegt atbildes, kā NEPLP un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vērtē valsts budžeta līdzekļu izlietojuma lietderību šajā projektā.
LRA arī aicina atbildīgās institūcijas, plānojot valsts budžetu 2015.gadam, vēlreiz rūpīgi izvērtēt, kādu ietekmi "Pieci.lv" kanāla darbība atstās uz kopējo mediju telpu Latvijā un kā tā ietekmēs radio tirgu radiostacijām, kas jau strādā jauniešu auditoriju segmentā, tā kā daļa no programmu formātiem jau tika veidoti citās radio stacijās.
Tikmēr "Pieci.lv" direktors Dagilis biznesa sacīja, ka viņam nav pārsteiguma par šādu vēstuli. Līdzīgas bažas LRA izteikusi jau iepriekš, un "jautājumi jau atkārtojas". Viņš norāda, ka vēstulē LRA neizsaka apgalvojumus, bet gan tikai uzdod jautājumus citām institūcijām.
Dagilis, komentējot vēstulē pieminētos "Pieci.lv" auditorijas mērījumus, norāda, ka bija cerēts uz lielāku auditorijas apmēru, taču tajā pat laikā nav lolotas arī pārāk lielas ilūzijas.
Viņš uzsver, ka šie mērījumi ir tikai FM viļņos, taču "Pieci.lv" ļoti daudzi klausās internetā, kā arī aplūko radio liktos sižetus "YouTube" platformā, un skatījumu skaitam ir tendence nepārtraukti augt. Tāpat Dagilis atzīmē, ka "Pieci.lv" vietnē "Twitter" popularitātes ziņā ieņem desmito pozīciju, kas ir priekšā lielākajiem medijiem. Arī "Instagram" radio atrodas pirmajā desmitniekā.
Dagilis skaidro, ka kopš 2012.gada, kad Latvijas Radio vispār sāka strādāt ar jauniešu auditoriju, FM viļņos gados jauno klausītāju daudzuma līkne vienmērīgi augusi un patlaban sasniegusi augstāko punktu, kāds līdz šim bijis.
Dagilis uzsver, ka "Pieci.lv" attīstības sākotnējā posmā vairāk uzmanības pievērš satura kvalitātei un zīmola attīstībai, nevis masveidīgām reklāmas kampaņām.
