Šogad vairākās vietās Latvijā ir konstatēta īpaši bīstamā mežaudžu kaitēkļa egļu astoņzobu mizgrauža pastiprināta savairošanās. Sevišķu satraukumu rada Gaujas Nacionālā parka teritorija, kur mizgrauži savairojušies masveidā un iznīcina ievērojamas mežaudžu platības, tostarp nodarot kaitējumu arī priedēm, portālu “Delfi” informē Valsts meža dienestā (VMD).
"Iemesls, kāpēc mizgrauži savairojušies tieši Gaujas Nacionālajā parkā, pagaidām nav noskaidrots. Iespējams, tas ir tāpēc, ka mizgrauzis visbiežāk invadē egles, kas sasniegušas vai pat pārsniegušas ciršanas vecumu, un tādu mežaudžu parka teritorijā kā reiz ir daudz," stāsta Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs.
Eksperti pieļauj, ka kaitēkļa savairošanos Gaujas Nacionālajā parkā iespējams veicināja 2017. gada sausā vasara un samērā liels vēja gāzto koku apjoms.
Pēdējo divu gadu laikā ne tikai parkā, bet visā Latvijas teritorijā vērojama neraksturīga situācija – sevišķi aktīva izrādījusies mizgraužu otrā paaudze, kas ir nopostījusi diezgan lielas meža platības.
Šoruden Gaujas Nacionālajā parkā tika konstatēts vēl kāds netipisks gadījums – egļu astoņzobu mizgrauzis nodarījis būtiskus bojājumus arī priedēm. Parasti egļu un priežu mistraudzēs, kuras ir bojājis mizgrauzis, priedes saglabā dzīvotspēju, tomēr šoreiz bojā iet arī tās.
VMD uzsver, ka Latvijā līdz šim nav novērots, ka egļu astoņzobu mizgrauzis būtu nopostījis priedes tik nopietnos apjomos, jo mizgrauža bioloģija pielāgota tam, lai tas varētu bojāt veselas, nenovājinātas egles, bet ne citas koku sugas.
Lai arī 2020. gadā tika pieņemti atvieglojumi kaitēkļu bojāto koku ciršanā, ja notikusi kaitēkļu masveida savairošanās, egļu astoņzobu mizgrauža izplatības teritorija turpina pieaugt.
"Kopumā jāuzsver, ka situācija ar mizgraužu savairošanos Gaujas Nacionālajā parkā jau ilgstoši ir satraucoša, un, ja problēma tiks ignorēta, pastāv nopietni draudi, ka vairāku hektāru platībā kalstošas egles būs vērojamas arī apkārtējās mežaudzēs un citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās", secina Purs, uzsverot, ka nu jau ir nepieciešami radikāli kaitēkļa ierobežošanas pasākumi.
VMD arī meža īpašniekus regulāri apsekot savus īpašumus un informēt mežniecības par mizgraužu bojātām audzēm. Šobrīd jau var konstatēt kokus, kurus skārusi mizgraužu otrā paaudze – tiem skujas vēl ir zaļas, bet miza no stumbriem jau nokritusi.
Būtiski jau ziemas sezonā organizēt mizgraužu bojāto koku izstrādi un izvešanu no meža, tādējādi samazinot mizgraužu savairošanās risku pavasarī. Mežizstrādes darbus vēlams pabeigt līdz nākamā gada aprīlim.
VMD atgādina – lai uzsāktu koku ciršanu mežā, ir nepieciešams apliecinājums, kuru var saņemt, iepriekš iesniedzot iesniegumu.
Jau ziņots, ka plašu pastaigu mīļotāju rezonansi izraisīja mežizstrādes darbi Amatas dabas takas posmā. Kā skaidroja VMD, tur tiek izcirsti mizgrauža sabojātie koki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
