Satversmes preambula kā politisks dokuments patriotiskās jūtas nevairos, uzskata Kūtris
Foto: LETA

Cilvēki, kas ar Satversmes preambulu cer paaugstināt tautas patriotiskās jūtas, ir atsvešināti no Latvijas sabiedrības, jo politisks dokuments, ko pieņem ne visai augstu uzticību baudošs parlaments, patriotiskās jūtas nevairos, intervijā pauda Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.

Viņš norādīja, ka īsti nesaprot mērķi, kāpēc preambulas projekts tapa. "Es saprotu nacionāli pozitīvi noskaņotus cilvēkus, radošās personas, kuras preambulu aizstāv, jo tajā ir iekļautas daudzas latviešu tautai un nācijai svarīgas vērtības, - tam es piekrītu," sacīja Kūtris.

Tomēr ST priekšsēdētājs minēja, ka patriotiskas jūtas rastos tad, ja tauta pati pieņemtu šādu dokumentu, taču šādā redakcijā tauta to varētu arī nepieņemt, līdz ar to, pēc viņa domām, preambulas veidotāji baidās to laist izlemšanai uz referendumu. "Tad būtu jārīkojas līdzīgi, kā tika darīts, rakstot Satversmi, - sapulcējās Satversmes sapulce, dažādiem sabiedrības pārstāvjiem sanākot kopā un izsverot katru vārdu," norādīja Kūtris.

Viņš uzsvēra, ka gadījumā, ja patlaban politiķi vēlas preambulu pieņemt, tad tā ir jāpieņem kā politiska deklarācija, "nekabinot to klāt 90 gadus vecai Satversmei". Jurists pieņem, ka, ja šādu preambulu būtu mēģināts iekļaut Satversmē pagājušā gadsimta divdesmito gadu sākumā, Satversme netiktu pieņemta šādā redakcijā, jo toreiz Latvijas tautu parlamentā pārstāvēja ne tikai latviešu nācija.

"Preambulas projektā, pēc manām domām, ir daudz aizskarošu teikumu. Konstitūcijas grozīšana līdz ar preambulas iekļaušanu juridiski būtu jāveic tad, kad valstī ir krīzes periods, - Latvijā tāda nav, un es nezinu, kurš tādu patlaban saskata. Vērtību krīze? Bet tad tas būtu jāmaina citādā veidā, nevis ar normatīvu aktu palīdzību. Tāpat šeit pastāv juridiska problēma, proti, vieni autori uzskata, ka preambula ir normatīva rakstura, bet citi tā neuzskata," secinājis Kūtris.

ST priekšsēdētājs domā, ka, ja preambulā ir noteikts, ka ir attiecīgas vērtības, kuras nedrīkst grozīt, bet Satversmē ir ierakstīts, ka attiecīgas vērtības tauta drīkst grozīt, tad veidojas pretruna vienā dokumentā, līdz ar to šādas normas ir juridiski nekorektas, ko nedrīkstot pieļaut.

"Ja preambula ir konstitūcijas sastāvdaļa, kas ietekmē konstitūcijas normu tulkošanu, tostarp arī to pantu tulkošanu, kuri grozāmi tikai ar tautas nobalsošanu, tad šī preambula ir jāpieņem referendumā," rezumēja Kūtris.

Source

LETA

Tags

Gunārs Kūtris Satversme Satversmes tiesa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus