Kuzins atgādina, ka ST "pensiju lietas" spriedumā norādījusi - valdībai nebija Saeimas mandāta vienoties ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), Pasaules Banku un Eiropas Komisiju par aizdevumu Latvijai un tā nosacījumiem. Tāpēc Kuzins savā sūdzībā lūdz šīs vienošanās kā antikonstitucionālas atzīt par spēkā neesošām un uzdot šo jautājumu risināt Saeimai, publiskojot arī vienošanās slepenos pielikumus.
Kuzins uzskata ka vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem neatbilst Satversmes 1., 2., 64., 66, 68. un 105. pantam.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka ST, vērtējot "pensiju lietu", cita starpā arī secinājusi, ka konceptuāls lēmums par starptautisko aizdevumu bija jāpieņem Saeimai. ST spriedumā norāda, ka Ministru kabineta pilnvaru robežas noteic valsts varas dalīšanas princips. "Satversme likumdošanas tiesības, proti, tiesības izšķirt valsts dzīves svarīgākos jautājumus, tieši piešķir Saeimai" un pārējiem varas atzariem minētie likumi jāīsteno dzīvē, norāda ST.
Saeimas pienākums ir pašai likumdošanas kārtībā izlemt visus svarīgākos valsts un sabiedrības dzīves jautājumus. Savukārt Satversme noteic, ka visiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana, spriedumā norāda ST.
Satversmes tiesa atzīst, ka jautājumi, kurus Ministru kabinets risinājis, slēdzot vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, atzīstami par pietiekami svarīgiem valsts un sabiedrības dzīves jautājumiem, lai tos izlemtu likumdošanas ceļā Saeimā.
Jau ziņots, ka pērnā gada nogalē valdība sāka sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Komisiju un citiem aizdevējiem par aptuveni 7,2 miljardu eiro (5,2 miljardu latu) lielo aizdevuma piešķiršanu Latvijai, lai pārvarētu ekonomisko krīzi. Aizdevuma saņemšanai valdība apņēmās ievērot stingrus fiskālās disciplīnas pasākumus un ievērojami samazināt valsts budžeta izdevumus un deficītu, kas noveda pie nodokļu sistēmas izmaiņām un reorganizācijas valsts pārvaldē.