Satversmes tiesa pēc desmit Saeimas deputātu pieteikuma ierosinājusi lietu par valdības pirms diviem gadiem pieņemto rīkojumu, kas paredz iekļaut Valsts nekustamo īpašumu aģentūras (VNĪA) pamatkapitālā ēku Rīgā, Kaļķu ielā, kur atrodas vairāku slavenu mākslinieku darbnīcas, tā liedzot viņiem darbnīcas privatizēt.
Lieta ierosināta par valdības rīkojuma atbilstību likumam par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju. Valdībai šajā lietā līdz 15.augustam jāsniedz atbildes raksts.

Problēma ar Kaļķu ielas ēkā esošo mākslinieku Ievas Iltneres un Jāņa Mitrēvica dzīvokļu darbnīcu privatizāciju radusies, jo bijušas skandalozais VNĪA valdes priekšsēdētājs Jānis Motte savulaik parakstījis apstrīdamu VNĪA valdes lēmumu par dzīvojamo māju Rīgā, Kaļķu ielā 24, statusa maiņu, kas paredz, ka dzīvojamās ēkas statuss tiek nomainīts pret administratīvās ēkas statusu. 1999.gadā ar valdības lēmumu šīs ēkas tika iekļautas VNĪA pamatkapitālā.

Māju statusa maiņa māksliniekiem liedz likumā noteiktajā kārtībā par privatizācijas sertifikātiem privatizēt savu dzīvokli mākslinieku darbnīcu, kurā viņi dzīvojuši jau desmitiem gadu.

Deputātu parakstus prasības iesniegšanai tiesā sāka vākt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns, kurš ir pārliecināts, ka ēku statuss mainīts, ignorējot likumus, un valdības lēmums par Kaļķu ielas 24 namu iekļaušanu VNĪA pamatbudžetā ir atceļams.

Savukārt premjers Andris Bērziņš pēc vairāku ēkas nomnieku iesniegumiem lūdzis Ģenerālprokuratūru izvērtēt valdības lēmumu par ēku iekļaušanu VNĪA pamatbudžetā. VNĪA tomēr uzskata, ka ēku statuss mainīts likumīgi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!