Satversmes tiesa (ST) trešdien, 31.jūlijā, atteikusies ierosināt lietu pēc tā dēvētā "Imantas hakera" jeb smagos kibernoziegumos apsūdzētā Denisa Čalovska sūdzības, kurā viņš bija lūdzis vērtēt kārtību, kas nosaka personu izdošanu Amerikas Savienotajām valstīm (ASV).
Čalovskis 15.jūlijā lūdza ST atzīt par antikonstitucionālu starptautisko Latvijas un ASV valdības līgumu par personu izdošanu un likumu, ar kuru šis līgums ratificēts, prasot tos atzīt par neatbilstošiem Satversmes pantiem, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības, garantē tiesības uz taisnīgu interešu aizstāvību tiesā un normai, kas noteic, ka Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētos gadījumus, ja ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības.
Savukārt ST tiesnešu kolēģija konstatēja, ka pieteikums balstīts uz tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem un ietver līdzīgu juridisko pamatojumu kā iepriekš iesniegtais pieteikums, pēc kura ST jau iepriekš atteicās ierosināt lietu, portāls "Delfi" uzzināja ST.
Iepriekšējo pieteikumu ST Čalovskis bija iesniedzis šā gada 12. aprīlī.
Savukārt, izskatot 15. jūlija sūdzību, kolēģija konstatēja, ka pieteikuma juridiskais pamatojums nav būtiski mainījies, līdz ar to nav pamata ierosināt lietu, tā pat viņa izdošanas pieļaujamību jau ir izvērtējusi Augstākā tiesa, lai gan pats sūdzības autors uzskata, ka viņa tiesību aizsardzība izdošanas procesā, proti, tiesības vērsties tiesā, ir neefektīva un Latvijas tiesu vara nevarot vērtēt Latvijas pilsoņa izdošanas pieļaujamību.
Čalovskis arī ST norādīja, ka abi apstrīdētie dokumenti nav pienācīgi saprotami un paredzami, proti, viņš nevarot uzzināt savas tiesības un pārbaudīt to, vai ASV nodrošinās Satversmē noteiktās pamattiesības. ST atkārtoti norādīja, ka Izdošanas līgums expressis verbis (tiešā tekstā) noteic abu valstu pienākumu pienācīgi ievērot cilvēka tiesības.
Tādējādi kolēģija secināja, ka pieteikumā nav sniegts Satversmes tiesas likuma prasībām juridiskais pamatojums par abu apstrīdēto tiesību aktu iespējamo neatbilstību Satversmei, bet pienākums pieteikumā ietvert juridisko pamatojumu ir noteikts Satversmes tiesas likumā. Tā kā Čalovska pieteikums neatbilst likuma prasībām, ST nav pamata ierosināt lietu.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien tā arī nepieņēma lēmumu par smagos kibernoziegumos apsūdzētā Čalovska izdošanu vai neizdošanu ASV. Pēc Tieslietu ministrijas ierosinājuma par to tiks lemts pēc nedēļas, kad būs zināms ST lēmums, vai ierosināt lietu par tā dēvētā "Imantas hakera" izdošanu.
Čalovska advokāti otrdienas rītā lūdza valdību atlikt lemšanu par Čalovska izdošanu tiesāšanai ASV, lūgumu pamatojot ar lietas izskatīšanu ST.
Ja Latvija Čalovski izdos, ASV viņam var draudēt pat 67 gadu cietumsods.
Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa iepriekš nolēma, ka Imantas hakera Denisa Čalovska izdošana tiesāšanai ASV par iespējamajiem izdarītajiem kibernoziegumiem ir pieļaujama, taču gala lēmums par izdošanu būs jāpieņem Ministru kabinetam.
Tika vēstīts, ka sestā stāva dzīvokli Imantā, kur atradies Čalovskis, ieņēmuši specvienības dalībnieki, kas ar trosēm nolaidušies no jumta.
Abi pārējie apsūdzētie ir Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins, kurš tika aizturēts Ņujorkā un atrodas apcietinājumā ASV, un Rumānijas pilsonis Mihajs Jonuts Paunesku, kurš atrodas apcietinājumā Rumānijā.
Apsūdzībā teikts, ka apsūdzētie ir atbildīgi par to, ka ar datorvīrusu, kas pazīstams ar nosaukumu "Gozi", inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp apmēram 40 tūkstoši datoru ASV. To vidū inficēti arī apmēram 190 ASV Nacionālās aviācijas un kosmosa pārvaldes NASA datori. Ar šā vīrusa palīdzību iegūta informācija, tostarp paroles, kas ļāvusi ielauzties banku kontos un nozagt naudu miljoniem latu vērtībā.
Saskaņā ar apsūdzību Kuzmins 2005.gadā pasūtījis kādam programmētājam vīrusu, kuru vēlāk interneta forumos piedāvājis izīrēt par samaksu, Paunesku izīrējis serverus vīrusa izplatīšanai, savukārt Čelovskis, kurš ir programmēšanas speciālists, vēlāk, izpildot pasūtījumu, vīrusu uzlabojis.
Vīrusa izplatīšana sākusies 2007.gadā. Antivīrusu programmas šo vīrusu lielākoties nav pamanījušas.
