Satversmes tiesa (ST) ierosinājusi lietu par novadu reformu sakarā ar plānoto Garkalnes pagasta iekļaušanu Ropažu novadā, informēja tiesā.
ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz 28. decembrim iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lieta ierosināta pēc Garkalnes novada domes pieteikuma. Saeima 2020. gada 10. jūnijā pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Saskaņā ar reformas 32.1.apakšpunktu Ropažu novadā ietilpst citstarp Garkalnes pagasts.
Garkalnes novada domes ieskatā, pieņemot apstrīdēto normu, Saeima esot pārkāpusi labas likumdošanas principu, pašvaldības principu un varas dalīšanas principu, kā arī nav veikusi pienācīgas konsultācijas ar Garkalnes novada domi un nav noskaidrojusi novada iedzīvotāju viedokli. Līdz ar to dome uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 1.un 101.pantam, kā arī Hartas 4.panta sestajai daļai un 5.pantam.
ST par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu ir ierosinātas 13 lietas, pieņemts viens lēmums par atteikšanos ierosināt lietu, savukārt viens pieteikums atrodas izskatīšanā tiesas kolēģijā.
Pirmās ierosinātās lietas sagatavošanas termiņš ir 16. decembris.
ST līdz šim Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu apstrīdējušas 14 novada domes - Alsungas, Carnikavas, Iecavas, Ikšķiles, Inčukalna, Jaunjelgavas, Kandavas, Limbažu, Mazsalacas, Rugāju, Rundāles, Salacgrīvas, Salas un Varakļānu novada domes.
Tiesa vērtēs Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" vairāku apakšpunktu atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta 6. daļai un 5. pantam.
Minētie pamatlikuma panti nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.
