Foto: PantherMedia/Scanpix
Latvijas Zvērinātu notāru padome piektdien ierosināja disciplinārlietu pret Dainu Andersoni par profesionālās ētikas normu pārkāpumiem darbībās, kas atspoguļotas televīzijas raidījumā, portālam "Delfi" pavēstīja Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča.

Notāru padome atzīst, ka Andersones rīcībā ir saskatāmi profesionālās ētikas normu pārkāpumi un viņa atļāvusies tādu rīcību, kas diskreditē zvērināta notāra amata stāvokli un cieņu.

"Disciplinārlieta pret Andersoni ierosināta par zvērināta notāra darbības pamatprincipu pārkāpumu, neievērojot ētikas kodeksa normas, kas paredz, ka zvērināts notārs uzvedas tā, lai tiktu vairota sabiedrības uzticība Latvijas notariāta sistēmai un valsts tiesu varai, neatbalsta un neslēpj nelikumības, kā arī nesaistās ar personām, kuru veiktās darbības ir acīmredzami nelikumīgas vai tādas, kas kalpo nelikumīgiem mērķiem," klāsta padome.

Vienlaikus padome uzsver, ka Andersones rīcībai nav piedēvējama līdzdalība potenciālā krāpniecībā, un notāriem kopumā pašlaik kļūdaini un normatīvajiem aktiem neatbilstoši tiek piedēvēts pienākums pārliecināties par skaidrās naudas izcelsmi, izsniedzot mantojuma apliecību. "Tas ir tikai kontrolējošo institūciju uzdevums un kompetence, piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam vai Valsts ieņēmumu dienestam," teikts paziņojumā.

Zvērināta notāra izsniegtā mantojuma apliecība apliecina mantinieka mantošanas tiesības, bet neapliecina īpašuma piederību mantojuma atstājējam. Mantojuma sarakstu un mantas novērtējumu, kas tiek ierakstīts mantojuma apliecībā, mantojuma lietā iesniedz mantinieki, pievienojot to mantošanas iesniegumam un apzinoties kriminālatbildību, kas var iestāties par nepatiesu ziņu sniegšanu, skaidro padome.

Notārs mantojuma lietas vešanas procesā, likumā noteiktajos gadījumos gan pārbauda visus ierakstus publiski pieejamos valsts reģistros - Iedzīvotāju reģistrā, Zemesgrāmatā, Komercreģistrā, Nederīgo dokumentu reģistrā, Meklējamo personu reģistrā un citos ārējos reģistros, kā arī Notāru padomes vestajos reģistros: Mantojumu reģistrā, Publisko testamentu reģistrā un Atsaukto pilnvarojumu reģistrā.

"Lai gan zvērināti notāri praksē pārliecinās arī par reģistrējamas kustamas mantas piederību (tādiem mantojuma priekšmetiem kā transportlīdzekļi, akcijas, kapitāla daļas, naudas noguldījumi bankās u.tml.), zvērināta notāra rīcībā nav nevienas iespējas vai resursu pārbaudīt nekur nereģistrētas kustamas mantas piederību, piemēram, mākslas un antikvāri priekšmeti, dzīvokļa iekārtas, skaidra nauda, dārglietas u.tml.," uzsver padome.

Andersones lieta nodota izskatīšanai Disciplinārlietu komisijai motivēta atzinuma sniegšanai līdz 26. februārim. Saskaņā ar Notariāta likumu notārei var tikt izteikta piezīme, rājiens vai atcelšana no amata.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka arī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) ir pieprasījis paskaidrojumus no divām notārēm, kuru vārdi nesen izskanēja saistībā ar šaubīgiem mantojumiem.

Lai vērtētu zvērinātu notāru rīcības atbilstību normatīvajiem aktiem, 2. februārī Rasnačs ir pieprasījis paskaidrojumus gan Andersonei, kura LTV raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" atzina, ka mantotā naudas summa nav jāuzrāda un iespējams ierakstīt jebkādu summu, gan notārei Inārai Dobbermanei. TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka Dobbermane izdevusi mantojuma apliecību, lai arī testaments, iespējams, bijis viltots.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!