Projekta "Daugava - Latvijai" gaitā tiek plānots radīt enerģētikas un ūdens transporta sistēmu, izmantojot Daugavu.
"Latvijas tautai vissvarīgākais kapitāls ir valsts ģeogrāfiskais stāvoklis. Realizējot projektu, Latvijas ekonomika kļūs stipra un stabila. Tas nesīs būtisku pienesumu valsts budžetam un radīs daudz jaunas darbavietas," uzskata projekta īstenotāji.
Projekts balstās uz četru valstu - Latvijas, Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas - sadarbību, kā arī Eiropas Savienības atbalstu, apgalvoja projekta īstenotāji.
Galīgais lēmums par Daugavas kuģošanas projektu esot jāpieņem tautai, "ne pērkamiem politiķiem un atkarīgiem ierēdņiem", un "šāds lēmums ir jāpieņem tautas nobalsošanā", teikts organizācijas paziņojumā sabiedrībai.
Organizatori prognozē, ka referendums varētu notikt reizē ar Saeimas vēlēšanām, jo parasti lielākā problēma esot kvoruma savākšana.
Projektu "Daugava - Latvijai" organizē biedrība "Jaunais zīda ceļš", AS "Ūdens enerģētika un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa akcionāru biedrība "ARHA"" un partija "Daugava Latvijai".
Biedrība "Jaunais zīda ceļš" janvāra sākumā sāka parakstu vākšanu par referenduma ierosināšanu Daugavas-Dņepras-Volgas ūdens ceļa izveides atbalstam. No 26.janvāra pie visiem Latvijas notāriem bez maksas jebkurš interesents var parakstīties, lai par projekta "Daugava - Latvijai" realizāciju tiktu ierosināts referendums. Projekts "Daugava - Latvijai" paredz elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem un kuģojama ūdens ceļa izveidi, kas savienos Baltijas, Melno un Kaspijas jūru pa Daugavas, Dņepras un Volgas upēm, mākslīgi izveidotiem ūdens ceļiem un hidrotehniskām būvēm.
Izpētes veikšanai nepieciešami 40 miljoni eiro jeb 28,1 miljons latu, un to finansēs visas projektā iesaistītas valstis. Kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 90 miljardi eiro jeb 63 miljardi latu.
Kā ziņots, Satiksmes ministrija (SM) ir pielikusi punktu Daugavas rakšanas idejai, noraidot pat priekšizpētes iespēju par valsts vai Eiropas Savienības fonda līdzekļiem.
Taču, neskatoties uz to, ka SM neatbalsta un nevirzīs izskatīšanai valdībā priekšlikumus Daugavas baseina apsaimniekošanai, padarot to par kuģojamu ūdensceļu, biedrība "Jaunais zīda ceļš" turpinās parakstu vākšanu par referenduma ierosināšanu Daugavas-Dņepras-Volgas ūdens ceļa izveides atbalstam.
Par to informēja referenduma iniciators Valērijs Štamers.
Viņš skaidro, ka SM lēmums par Daugavas kuģošanu nevar apturēt pilsoņu parakstīšanās procesu saskaņā ar likumu "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu".
Jau ziņots, ka, pēc AS "Enerģētika un ūdens transports" valdes priekšsēdētāja Ulda Pumpura aprēķiniem, Daugavas ūdensceļa izveidošana varētu izmaksāt aptuveni divus miljardus eiro (1,4 miljardus latu). Pumpurs uzskata, ka Daugavas kuģošana tālāk par Baltkrieviju ir lieka. Organizācijas - "Jaunā zīda ceļa" - vadītāji ir aprēķinājuši, ka jākuģo līdz Melnajai jūrai.
