Politisko partiju apvienības "Saskaņas centrs" (SC) 11.Saeimas frakcijas deputāti otrdien vērsušies pie Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa ar lūgumu neizsludināt apjomīgos grozījumus Pilsonības likumā, jo līdz ar tiem tiesības uz dubultpilsonību iegūst ne visi Latvijas pilsoņi, tāpēc šīs izmaiņas būtu jāpārskata otrreizējā caurlūkošanā, portālu "Delfi" informēja SC.
Pēc SC deputātu domām, sarakstā, ar kurām Latvijai ieviešama dubultpilsonība, vajadzētu būt arī Krievijai un citām NVS valstīm, un Izraēlai.
"To valstu sarakstā, kuru pilsonība var pastāvēt kopā ar Latvijas pilsonību, iekļautas tikai ES dalībvalstis, Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstis, NATO, kā arī Austrālija, Jaunzēlande un Brazīlija un valstis, ar kurām Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonību. Sarakstā nav iekļauta Krievijas Federācija un citas NVS valstis, kā arī Izraēla," vēstulē Valsts prezidentam norāda SC.
"Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas valsts, sadalot pasaules valstis "pareizajās" un "nepareizajās", sašķiro un diskriminē savus pilsoņus," turpina SC frakcijas deputāti, un norāda, ka šāda selektīva pieeja neved uz likumprojektam izvirzīto mērķi – nodrošināt Latvijas pilsoņu kopuma saglabāšanu.
"Gluži pretēji, likumprojekts neļauj tūkstošiem Latvijas pilsoņu un viņu pēctečiem saglabāt saikni ar valsti, faktiski atgrūž viņus no valsts. Mēs arī uzskatām, ka grozījumi nonāk pretrunā ar spēkā esošā Pilsonības likuma 4.pantu, kur teikts, ka Latvijas pilsoņi ir vienlīdzīgi savās tiesībās un pienākumos," norādījis SC frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins.
Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja vērienīgas izmaiņas Pilsonības likumā, kas paredz ieviest dubultpilsonību atsevišķās ārvalstīs dzīvojošiem latviešu izcelsmes cilvēkiem, kā arī atvieglot pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem.
Atzīstot dubulto pilsonību, likuma grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonība saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas ES dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību.
Tāpat dubultpilsonība varēs būt personai, kura ieguvusi ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu. Trešajā lasījumā likumprojektā papildināts to valstu loks, ar kurām tiek pieļauta dubultpilsonība, tām pievienojot arī Austrāliju, Brazīliju un Jaunzēlandi.
Paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tie cilvēki, kuri ieguvuši iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā.
Par dubultpilsonības ieviešanu nobalsoja 54 deputāti no "Vienotības", Reformu partijas, Nacionālās apvienības, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijām un neatkarīgie deputāti, bet pret - 27 tautas kalpi no "Saskaņas Centra" frakcijas.
