SC uzskata, ka nav pieļaujama situācija, ka darbinieka apdrošināšanas stāžs un atbilstoši arī viņa nākamā pensija samazinās tāpēc, ka darba devējs nav veicis sociālos maksājumus par darbinieku. Apvienība uzskata, ka šo normu piemērošana praksē novedīs pie tā, ka godīgs nodokļu maksātājs – fiziska persona – darba devēja vainas dēļ var zaudēt sociālās garantijas.
"Cilvēks ir godīgi strādājis, godīgi maksājis nodokļus un paļaujas, ka saņems atbilstošu pensiju. Nav darbinieka vaina, ka darba devējs nav veicis sociālās iemaksas, kādas noteiktas likumā un darba līgumā. Mēs uzskatām, ka likuma normas, kas pieļauj šādu situāciju, ir pretrunā Satversmes 1., 91. un 109. pantam," norāda SC deputāts Andrejs Klementjevs.
Satversmes 109.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos, bet 91.pantā teikts, ka Latvijā visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
SC atgādina, ka ST jau 2001.gadā atzina, ka darbiniekam nav jācieš darba devēja vainas dēļ. Šajā ST spriedumā teikts, ka veikt sociālās iemaksas par katru darbinieku ir pienākums, kurš uzlikts katram darba devējam. Ja darba devējs neizpilda šo pienākumu, tad tieši valstij ir jāiejaucas un jāpiespiež darba devēju veikt savu pienākumu. Atbilstoši Satversmes tiesas viedoklim, tas ir nepieciešams, lai aizsargātu darbiniekus. "Tādējādi 2001.gadā Satversmes tiesa jau ir izskatījusi praktiski analoģisku lietu un pietiekami skaidri formulējusi savu attieksmi," uzskata Klementjevs, norādot: "Tas dod mums lielas cerības, ka Satversmes tiesa pieņems izskatīšanai mūsu prasību un spriedums būs pozitīvs."
Jau ziņots, ka Saeima decembra beigās bez izmaiņām atbalstīja valdības piedāvājumu nākamgad neindeksēt pensijas, nepalielināt iemaksas fondēto pensiju shēmas otrajā līmenī un atstāt to pašreizējo 2% apjomā no nomaksātā sociāla nodokļa, kā arī, par spīti juristu iebildumiem, atbalstīja plānu sociālajā budžetā ietaupīt uz darbadevēju "uzmesto" darbinieku rēķina.
Izmaiņas paredz pensiju apmēru pirmajā un otrajā līmenī aprēķināt no faktiski samaksātajiem, nevis darbadevēja deklarētajiem sociālajiem nodokļiem. Saeimas Juridiskais birojs uzskata, ka šī iecere nav viennozīmīgi vērtējama, jo sociālo nodokli maksā "ar darba devēja starpniecību" un darbinieks nevar kontrolēt, vai par viņu samaksāti visi nodokļi.
Arī birojs deputātiem atgādināja par Satversmes tiesas 2001.gada spriedumā secināto, ka darbinieka sociālās garantijas nevar saistīt ar to, vai citas personas (darba devējs) ir vai nav pienācīgi pildījušas likumā noteiktos pienākumus un maksājušas visu nodokļa apmēru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
