SC apstrīd ST likuma normas, kuru dēļ darba ņēmēji var zaudēt sociālās garantijas darba devēja vainas dēļ

Kā informēja SC frakcijā, tiesai lūgts izvērtēt Valsts fondēto pensiju likuma 4.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 1., 91., un 109.pantam.

Minētā likuma norma, ko Saeima pieņēma 2010.gada decembrī, faktiski pieļauj situāciju, ka darba devēja neiemaksāto sociālo maksājumu dēļ darbinieks zaudē sociālās garantijas, norāda SC.

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likuma 4.panta pirmajā daļā tika izdarīti 2010.gada 20.decembrī. Iepriekš šī norma noteica, ka "iemaksas fondēto pensiju shēmā ir daļa no iemaksām valsts pensiju apdrošināšanai". Tagad šī norma nosaka, ka fondēto pensiju shēmā tiek novirzīta tikai "daļa no faktiski veiktajām iemaksām".

"Praksē tas ir šādi: darba ņēmējs godīgi maksā nodokļus, tai skaitā, sociālās iemaksas. Taču starp darba ņēmēju un valsti, starp darba ņēmēju un viņa 2.pensiju līmeņa kapitāla pārvaldnieku ir starpnieks - darba devējs. Tieši no darba devēja ir atkarīgs, vai līdz valsts kasei un pensiju kapitāla pārvaldniekam nonāks sociālās iemaksas par darbinieku - gan tā daļa, ko maksā pats darbinieks, gan tā daļa, ko maksā darba devējs," skaidro SC deputāts Andrejs Klementjevs.

Klementjevs norādīja, ka situācija pašlaik ir sarežģīta un daudziem uzņēmumiem krājas nodokļu parādi valstij. Tādējādi darbinieks, tikai sasniedzot pensijas vecumu, uzzina, ka pēdējā laikā par viņu nav veiktas sociālās iemaksas. "Protams, tas automātiski samazina apdrošināšanas stāžu, kas noved pie aprēķinātās pensijas samazinājuma, turklāt būtiska. Līdzīga situācija ir ar fondētajām pensijām: darba devēja vainas dēļ līdzekļi tā sauktajā pensiju sistēmas 2. līmenī vienkārši nenonāk," uzsvēra deputāts.

Saeima 2010.gada 20.decembrī izdarīja grozījumus gan likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", gan Valsts fondēto pensiju likumā. "Mēs jau janvārī iesniedzām prasību Satversmes tiesā, prasot izvērtēt likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" grozījumus, kas pieļauj situāciju, kad darbinieks darba devēja bezatbildības dēļ zaudē darba stāža gadus. Šo prasību Satversmes tiesa jau pieņēmusi izskatīšanai. Ar pensiju sistēmas 2. līmeni ir analoģiska situācija - darba ņēmēji godīgi maksā sociālās iemaksas, bet daļa līdzekļu nenonāk pie pensiju kapitāla pārvaldnieka, kas rezultātā samazina nākotnē saņemamo pensiju. Tagad mēs apstrīdam atbilstošo Valsts fondēto pensiju likuma normu," informēja Klementjevs.

Satversmes 109.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos, bet 91.pantā teikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

Jau 2001.gadā Satversmes tiesa vienā no izskatītajām lietām faktiski atzina, ka darba ņēmējam nav jācieš darba devēja vainas dēļ. 2001.gada 13.marta spriedumā teikts, ka veikt sociālās iemaksas par katru darbinieku ir katram darba devējam uzlikts pienākums. Ja darba devējs neveic šo pienākumu, tad tieši valstij ir jāiejaucas un jāpiespiež darba devēju veikt savus pienākumus, norādīja deputāts.