Foto: LETA
Visi politiskie spēki, kas pēc reitingiem pretendē uz iekļūšanu Rīgas domē, vēlas sadarbības uzlabošanu ar valdību. Tiesa "Saskaņas centrs" (SC) uzskata, ka pēc pašvaldību vēlēšanām valdība gluži vienkārši kļūs vājāka. Savukārt pārējie mudina Rīgas domi ar valdību sākt pilnvērtīgi sadarboties, liecina intervijas ar Rīgas mēra amata kandidātiem.

Saeimā opozīcijā esošā SC Rīgas saraksta līderis un tagadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs uzskata, ka pēc pašvaldību vēlēšanām situācija politikā no vienas puses kļūs mierīgāka. "No otras puses, valdības un Saeimas līmenī būs dažādas rokādes un pārmaiņas, tāpēc, ka pēc pašvaldību vēlēšanu rezultātiem daudz par savu nākotni būs jādomā, piemēram, "Vienotībai". No vienas puses valdība būs vēl vājāka, kas nozīmē, ka centralizētas sadarbības nebūs. Bet valdība nav vienveidīgs produkts - ir cilvēki, ar kuriem ir patīkami strādāt, un ir tādi, ar kuriem nevar sadarboties. Sortiments tur regulāri mainās, jo tiek veiktas kādas izmaiņas. Negribam kašķēties ar valdību, bet, ja mums atņem naudu, protams, stāstam visai pasaulei, ka tā nedrīkst darīt. Pašmērķis nav ieriebt premjeram vai kādam citam ministram. Gribam, lai mūs netraucē darīt savu darbu," par SC uzvaru vēlēšanās Rīgā ir pārliecināts Ušakovs.

Viņš arī pauda, ka pēc viņa domām uzvarēs veselais saprāts tādā jomā kā Eiropas Savienības fondu naudas sadale. "Piemēram, runājot par ceļu infrastruktūru, mums ir lielas cerības, ka izdosies atrisināt lietas, kas ir būtiskas visai valstij. Mēs neprasīsim Eiropas naudu, lai izremontētu pagalmu Pļavniekos, bet mums vajag līdzfinansējumu Salu tilta rekonstrukcijai, Austrumu maģistrālei, Sarkandaugavas pārvadam, iespējams, pārvadam Imanta-Zolitūde," uzsver esošais Rīgas mērs.

Nacionālās apvienības Rīgas saraksta līdere Baiba Broka savukārt uzskata, ka Rīgas domes nesadarbošanās ar valdību un parlamentu nodara pāri rīdziniekiem vairākās situācijās.

"Piemērs ir Nacionālā attīstības plāna veidošana. Nacionālajā attīstības plānā Rīgas domei bija iespēja ielikt vairākus nozīmīgus projektus, infrastruktūras projektus, kurus varētu nākamajos periodos attīstīt un kuriem būtu paredzēts finansējums valstiskā līmenī. Ja pirmajā redakcijā bija ielikti vairāki projekti, tad otrajā redakcijā, kad saistībā ar to, ka vēlmju bija vairāk nekā līdzekļu, vajadzēja no kaut kā atteikties, Rīgas dome pat neizrādīja interesi aizstāvēt kādus projektus. Līdz ar to tika nogriezti vairāki projekti. Protams, palika absolūti svarīgi projekti, piemēram, tiltu rekonstrukcija, remonti, bet iespēja bija iegūt daudz vairāk," stāstīja Broka.

Arī Reformu partijas Rīgas mēra amata kandidāte Inga Antāne uzsvēra, ka redz vairākas lietas, kas nav izdarītas tāpēc, ka kāds nav apsēdies pie kopīga galda un situāciju izrunājis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!