Apvienība "Saskaņas centrs" (SC) neredz pamata, lai varētu atbalstīt nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ieceri par īpaša statusa piešķiršanu bijušajiem latviešu leģionāriem, pastāstīja SC Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins.
Kā ziņots, VL-TB/LNNK izstrādājusi likumprojektu par Latvijas brīvības cīnītāja statusa noteikšanu, paredzot juridiska statusa, ikmēneša pabalsta, kā arī īpašas krūšu nozīmes piešķiršanu tiem karavīriem, kuri Otrā pasaules kara laikā piedalījās bruņotā cīņā pret Padomju Savienību. Likumprojekts tuvākajā laikā tikšot iesniegs izskatīšanai koalīcijas Sadarbības padomē.
Agešins norādīja, ka šāds priekšlikums neesot jauns - tādus skatījušas iepriekšējās Saeimas, un tie vienmēr tikuši noraidīti. Tāpēc viņš neredzot pamata, kādēļ šoreiz šādu ieceri vajadzētu atbalstīt. "Patlaban esmu pret to noraidošs," teica politiķis.
Deputāts skaidroja, ka SC ir pret to, lai tiktu izdalīta tikai viena karojošā puse Otrajā pasaules karā. "Tiem gados vecajiem cilvēkiem, kas karojuši otrajā pusē, šobrīd Latvijā diemžēl nav nekāda statusa, nav nekādu pabalstu un atvieglojumu," pauda Agešins.
SC politiķis pieļāva, ka gadījumā, ja nacionālā apvienība iesniegtu priekšlikumu par atvieglojumu piešķiršanu cilvēkiem, kas karojuši abās pusēs, tad to varētu vērtēt. Savukārt patlaban iesniegtais priekšlikums izskatoties pēc pašizrādīšanās, viņš piebilda.
VL-TB/LNNK argumentē, ka ar šāda statusa piešķiršanu leģionāriem tiktu atjaunots vēsturiskais taisnīgums, kas ļautu nu jau sirmā vecumā nelielā skaitā palikušajiem leģionāriem sajust valsts oficiālu atzinību viņu bruņotajai cīņai pret padomju okupācijas režīmu, saņemot gan materiālo, gan arī morālo gandarījumu par padomju okupācijas laikā piedzīvoto diskrimināciju un ierobežojumiem izglītības un darba jomā.
Par Otrā pasaules kara Latvijas brīvības cīnītājiem būtu atzīstami visi tie, kuri bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā un laika posmā no 1941.gada 22.jūnija līdz 1945.gada 8.maijam Latviešu leģiona un citu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret Padomju Savienības militārajiem formējumiem ar mērķi novērst atkārtotu Latvijas okupāciju un genocīdu pret Latvijas tautu. Uz šo statusu nevarētu pretendēt personas, kuras piedalījušās okupācijas režīmu represiju veikšanā.
Paredzams, ka ikmēneša pabalsta izmaksa šiem karavīriem, vadoties pēc pabalsta apmēra, kāds tas šobrīd noteikts nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, 2013.gadā, kad stātos spēkā jaunais likums, no valsts budžeta varētu prasīt papildus aptuveni 360 000 latu.
Lai nodrošinātu šāda likuma izpildi, būs nepieciešams izdot arī Ministru kabineta noteikumus, kas noteiktu kārtību un apmēru, kādā maksājams ikmēneša pabalsts karavīriem no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Likumprojekts izstrādāts pēc leģionāru organizāciju - Latvijas Nacionālo karavīru biedrības un "Daugavas Vanagu" -, kā arī Latvijas Nacionālo partizānu apvienības un Latviešu Virsnieku apvienības priekšlikuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
