Opozīcijā esošā "Saskaņas centra" (SC) frakcijas balsojums ceturtdien liedza pirmajā lasījumā pieņemt koalīcijas virzītos grozījumus Satversmē, kas paredz atklātu balsojumu par Valsts prezidentu un Satversmes tiesas (ST) tiesnešiem.
Lai atbalstītu grozījumus Satversmē, nepieciešamas divas trešdaļas jeb 67 no Saeimas deputātiem. Sēdē bija reģistrēti 83 deputāti, bet SC frakcijas deputāti balsojumā atturējās, līdz ar to Saeimas Juridiskajā komisijā iepriekš atbalstītais likumprojekts deputātu atbalstu neguva.
SC deputāts Andrejs Elksniņš šo frakcijas rīcību skaidroja ar to, ka netika atbalstīta SC iecere par tautas vēlētu prezidentu. "Uz doto brīdi mēs atrodamies divās nesamierināmās situācijās," viņš teica.
Par Satversmes grozījumiem nobalsoja 49 deputāti no koalīcijas, pret bija 22 tautas kalpi no SC un ZZS frakcijām, bet atturējās vēl vairāki tautas kalpi. Ar šādu balsojumu "par" nav nodrošināts divu trešdaļu atbalsts.
Juridiskās komisijas deputāte Solvita Āboltiņa (V) savukārt norādīja, ka komisijas sēdē, lemjot par šiem Satversmes grozījumiem, SC deputāti balsoja par tiem un nepauda kādus iebildumus.
Saeima jau pērn janvārī atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz teju visas valsts amatpersonas, tostarp Saeimas prezidija locekļus, tiesībsargu, valsts kontrolieri, tiesnešus, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju, ievēlēt atklātos balsojumos.
Saskaņā ar spēkā esošo Satversmes regulējumu pašlaik Valsts prezidents un ST tiesneši ievēlami aizklāti.
Par Satversmes grozījumiem atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) iepriekš atzinusi, ka Eiropas valstīs procesuālā kārtība amatpersonu ievēlēšanai vai apstiprināšanai amatā atšķiras. Amatpersonas, tostarp Valsts prezidents un tiesneši, tiek ievēlēti deputātiem balsojot gan atklāti, gan arī aizklāti. Taču Latvijā ir skaidri redzama vēlētāju griba atteikties no aizklāta balsojuma, izteikusies Čepāne.
Ņemot vērā, ka lielākā daļa amatpersonu jau tagad tiek ievēlētas atklāti un to, ka šāda kārtība nav radījusi problēmas, Čepāne pauda uzskatu, ka neredz šķēršļus, lai pilnībā atteiktos no aizklātiem balsojumiem.
Āboltiņa norādīja, ka Latvijas jaunāko laiku politiskā vēsture liecina, ka šie aizklātie balsojumi tikuši izmantoti diezgan nekorektā veidā, tādējādi nodarot lielu ļaunumu gan pašiem politiķiem, gan sabiedrības attiecībām ar politiku un varu.
Savukārt komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa–Egnere (RP) pauda, ka tuvākā gada laikā beigsies divu ST tiesnešu pilnvaru termiņš un līdz ar to ir svarīgi, lai jau pašlaik šis jautājums tiktu sakārtots tieši Latvijas un ST reputācijas dēļ.
Likumprojekta autori nepieciešamību pilnībā atteikties no amatpersonu aizklātas ievēlēšanas bija pamatojuši ar to, ka vēlētājiem jābūt informētiem par viņu ievēlēto pārstāvju viedokli un rīcību, turklāt šai rīcībai jābūt pārbaudāmai.
Atklātie balsojumi uzliek deputātam atbildību par viņa vārdiem un pienākumu pamatot katru savu lēmumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
