SC arī sagatavojusi grozījumus likumā par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību,"lai tiktu nekavējoties atsauktas deklarācijas (tā saucamās atrunas)". "Tas nozīme ka katrai lingvistiskai grupai ir tiesības konkrētajā pašvaldībā pieprasīt savai valodai mazākumtautības valodas statusu un līdz ar to iegūt tiesības komunicēt (kā fiziskām personām) ar valsts un pašvaldību iestādēm savā dzimtajā valodā. Vienlaicīgi tas nozīmē, ka lietvedība notiek tikai valsts valodā, kas Latvijā ir viena – latviešu valoda," informē SC.
"Parakstu vākšanā aktīvi piedalījās krievvalodīgie jaunieši. Tas liecina, ka arī krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju jaunā paaudze dzīvo ar izjūtu, ka valsts viņus uzskata par otrās šķiras pilsoņiem. Šie jaunie cilvēki jau ir dzimuši un izauguši neatkarīgajā Latvijas Republikā, lieliski zina latviešu valodu, bet viņi uzskatīja par savu pienākumu izteikt neapmierinātību ar valsts politiku. Jaunieši, kuri brīvi runā latviešu, krievu un angļu valodā, izdarīja šādu izvēli, un tas var liecināt tikai par vienu - ka tāda valsts politika, kas noliedz dialogu un kompromisu meklējumus, ir izgāzusies", uzskata SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.
"Valdošā koalīcija histēriski aicina referendumā balsot pret krievu valodu, kaut gan pareizāk būtu aicināt balsot par latviešu valodu. Un tāda rīcība kārtējo reizi parāda - vadošās partijas piedāvāja nevis meklēt risinājumus problēmai, bet demonstrēja sabiedrībai: Latvijā ir "pareizie" un "nepareizie" pilsoņi. SC savukārt nebaidās piedāvāt risinājumus grūtākajās situācijās," sacīja SC priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
"Ierosinātie grozījumi ir kompromisa piedāvājums tiem teju 200 000 Latvijas pilsoņiem, kuri uzskata, ka nacionālā politika ir izgāzusies. Un gribētu atgādināt, ka par referenduma rīkošanu parakstījās vairāk cilvēku nekā vēlēšanās nobalsoja par Zatlera Reformu partiju vai, piemēram, "Vienotību"," piebilda Ušakovs.
"SC deputāti arī aicina, lai nepieļautu starpetniskās sašķeltības padziļināšanos un starpnacionālu konfliktu rašanos dažādos sabiedrības slāņos, valstī vienreiz un uz visiem laikiem atteikties no ieraduma lietot lozungus "Krievi nāk!" un "Latvieti, nepadodies!", bet atrast sevī vīrišķību patiesi sākt dialogu," teikts frakcijas paziņojumā.
"Atbilstoši vispārējiem demokrātijas principiem, pieņemot lēmumus, kuri skar konkrētu sabiedrības daļu, ir nepieciešams ņemt vērā šīs konkrētās sabiedrības daļas viedokli. Tāpēc ir jāatzīst, ka krievu valodai, kas ir dzimtā valoda 30% valsts iedzīvotāju, nevajadzētu būt tādam pašam statusam Latvijā kā svahili vai spāņu valodai. Nevajadzētu būt jau tāpēc vien, ka valstij, iedzīvotāju skaitam strauji samazinoties, nav morālu tiesību atgrūst (un "izgrūst" prom ) trešo daļu no valsts iedzīvotājiem – godīgiem nodokļu maksātājiem, kuri strādā kopējam labumam. Bet tāpēc nepieciešams sākt diskusiju par to, kādam ir jābūt krievu valodas statusam", uzskata Urbanovičs.
Jau vēstīts, ka biedrības "Dzimtā valoda" rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Biedrības līderi ir bijušais nacionālboļševiku līderis Vladimirs Lindermans un Osipova partijas vadītājs Jevgenijs Osipovs.
Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie rezultāti liecina - nepieciešamais parakstu skaits par krievu valodu, visticamāk, ir savākts, jo parakstu vākšanā mēneša laikā piedalījušies vairāk nekā 183 000 vēlētāju.
Lai parakstu vākšana būtu rezultatīva, tajā bija jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētājiem.
Ja visi paraksti būs derīgi, tas ir pietiekams pamats grozījumu tālākai virzībai Saeimā. Tā kā viens no ierosinātajiem grozījumiem skar Satversmes 4.pantu, nepieciešamā parakstu skaita savākšanas gadījumā referendums par grozījumiem notiks jebkurā gadījumā, neatkarīgi no Saeimas lēmuma.
Koalīciju veidojošās partijas "Vienotība", Zatlera Reformu partija (ZRP) un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK kopīgā paziņojumā otrdien aicināja visu tautību Latvijas pilsoņus balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, aktīvi piedaloties gaidāmajā referendumā par Satversmes grozījumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
