Grozījumos paredzēts arī paplašināt to personu loku, kam ir tiesības saņemt pilsonību naturalizācijas kārtībā, informē apvienība.
SC norāda, ka pašlaik Latvijā dzīvo aptuveni 13 500 bērnu – nepilsoņu, kuri dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta. Šiem bērniem abi vecāki ir nepilsoņi. Katru gadu šādās nepilsoņu ģimenēs piedzimst vidēji 2000 bērnu.
Pašlaik ir noteikts, ka šo bērnu vecākiem, pirms bērns ir sasniedzis 15 gadu vecumu, jāiesniedz lūgums, lai viņam automātiski tiktu piešķirta pilsonība. "Pati par sevi prasība vecākiem – nepilsoņiem iesniegt lūgumu par pilsonības piešķiršanu viņu bērnam ir, pirmkārt, absolūti nevajadzīga, otrkārt, samērā neērta birokrātiska procedūra," uzskata SC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.
Viņš norāda, ka ir arī tīri tehniskas problēmas. Piemēram, ja bērna dzimšanas apliecībā ir ierakstīti abi vecāki, lūgumu par pilsonības piešķiršanu ir jāparaksta gan mātei, gan tēvam. Taču daudzos gadījumos vecāki ir šķīrušies, tēvs, piemēram, jau sen dzīvo Krievijā vai Īrijā, un saņemt viņa piekrišanu, lai dēls vai meita varētu iegūt pilsonību, fiziski nav iespējams, norāda Agešins.
"Mēs uzskatām, ka šī kārtība ir jāmaina. Iesniegumi vecākiem būtu jāraksta tikai tajā gadījumā, ja viņi nevēlas, lai bērnam būtu Latvijas pilsonība. Ja šāds iesniegums nav iesniegts, tad 15 gadu vecumā bērnam pilsoņa pase ir jāsaņem automātiski," norāda Agešins.
Viņš arī uzskata: pat ja vecāki bērnam bērnībā lieguši iespēju iegūt pilsoņa pasi, sasniedzot pilngadību – 18 gadu vecumu, šādam bērnam ir tiesības saņemt Latvijas pilsonību bez naturalizācijas procedūras.
"Saskaņas centrs" ierosina arī paplašināt to personu loku, kam ir tiesības saņemt pilsonību naturalizācijas kārtībā. "Pašlaik tiesības nolikt eksāmenu pilsonības iegūšanai ir personām, kuras ne mazāk par pieciem gadiem pastāvīgi un nepārtraukti dzīvo Latvijā. Ja cilvēks šajā periodā, piemēram, ir izbraucis peļņā uz citu valsti, tas tiek vērtēts kā iemesls naturalizācijas atteikumam," skaidro Agešins.
SC uzskata, ka noteiktajam piecu gadu periodam nav jābūt nepārtrauktam – galvenais, lai summāri cilvēks būtu nodzīvojis Latvijā piecus gadus. Apvienība norāda, ka pašlaik daudzi cilvēki brauc strādāt vai mācīties uz ārzemēm. Jau pats aizbraukšanas fakts rada risku, ka cilvēks Latvijā var neatgriezties, bet, ja nav pilsonības un nav arī iespējas to iegūt, tas daudzkārtīgi palielina šo risku, norāda SC. "Pašreizējā situācijā, kad mūsu valstij ir negatīvas demogrāfiskās tendences, valstij ir jādara viss iespējamais, lai cilvēki saglabātu un nostiprinātu savu piederību Latvijai," uzsver apvienība.
Jau vēstīts, ka Saeima šogad aprīļa vidū nolēma nesteigties ar Pilsonības likuma grozījumu izstrādi, pieņemot pirmajā lasījumā Saeimas Juridiskās komisijas piedāvātos priekšlikumus likuma izmaiņām un nosakot priekšlikumu termiņu otrajam lasījumam tikai rudenī – 1.septembrī.
Saeimas Juridiskās komisijas sagatavotais likumprojekts piedāvā paplašināt gadījumu skaitu, kad Latvija pieļauj dubultpilsonību saviem pilsoņiem. Likumprojekts nošķir Latvijas trimdinieku pilsonības jautājumu no dubultpilsonības pieļaujamības Latvijas pilsoņiem, kas citas valsts pilsonību dažādu iemeslu dēļ iegūs pēc likumprojekta spēkā stāšanās, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Komisija ierosina piešķirt laika ziņā neierobežotas tiesības tiem Latvijas pilsoņiem, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīmu terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā, un viņu pēcnācējiem reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņiem. Veicot šādu reģistrāciju, šīs personas varēs saglabāt arī citas valsts pilsonību, ja viņiem tāda ir.
Vienlaikus komisija rosina noteikt, ka Latvijas pilsoņi varēs iegūt vairāku citu valstu pilsonību, vienlaikus saglabājot Latvijas pilsonību. Saskaņā ar projektu dubultā pilsonība varēs izveidoties Latvijas pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts, NATO dalībvalsts vai tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvija ir noslēgusi starptautisko līgumu par dubultpilsonības atzīšanu. Ar īpašu individuālu Ministru Kabineta lēmumu Latvijas pilsonim varēs izveidoties dubultpilsonība arī ar kādas citas valsts pilsonību.
Dubultpilsonība būs pieļaujama arī bērniem, kuriem viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un kuri dzimuši ārpus Latvijas, ja viņi ar dzimšanas brīdi, pamatojoties uz likumu, iegūst citas valsts pilsonību, kā arī personām, kuras citas valsts pilsonību, pamatojoties uz likumu, ieguvušas laulību rezultātā.
Tāpat likumprojekts risina sasāpējušo ārvalstīs dzimušo bērnu jautājumu, paredzot, ka Latvijas pilsonību iegūst visi bērni, kuriem viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un kuri dzimuši ārpus Latvijas. Tādā veidā Latvijas valsts uzņemas atbildību un tiesisko aizsardzību arī par tiem Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimst ārvalstīs.
Likumprojekts arī paredz tiesības reģistrēt adoptēto bērnu kā Latvijas pilsoni, ja adopcijas brīdī viens vai abi adoptētāji ir Latvijas pilsoņi.
Jau vēstīts, ka Saeimas Juridiskā komisija, uzsākot darbu pie grozījumiem Pilsonības likumā, nolēma veidot apakškomisiju, kas strādās pie likuma jaunās redakcijas sagatavošanas.
Komisija skatīja divu Saeimas frakciju iesniegtos likumprojektus, kā arī Valsts prezidenta Valda Zatlera vēstuli ar priekšlikumiem Pilsonības likuma grozījumiem.