Grozījumos, kurus sagatavojuši "Saskaņas centra" deputāti, noteikts, ka gadījumā, ja darbinieks pirmoreiz "pieķerts" par valsts valodas nezināšanu pietiekamā apjomā, viņam tiek izteikts brīdinājums. Ja atkārtotu pārbaužu laikā darbinieks atkal demonstrē latviešu valodas nezināšanu, viņam jau nāktos samaksāt sodu 25 – 50 latu apmērā.
Pašreizējā Administratīvo pārkāpumu kodeksa redakcijā noteikts, ka, pirmoreiz fiksējot pārkāpumu, sods ir 25 – 50 latu, atkārtota pārkāpuma gadījumā 100 – 200 latu. Pagājušajā nedēļā Saeima trešajā lasījumā apstiprināja grozījumus, kuros noteikts, ka par pirmo fiksēto pārkāpumu sods ir 25 līdz 50 latu, par atkārtotu – 200 līdz 500 latu.
"Represīvas metodes – tas nav veids kā cīnīties pret nepietiekamām latviešu valodas zināšanām. Mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka jānodrošina kvalitatīva apmācība, lai cilvēkiem dotu iespēju bez maksas apgūt valsts valodu, nevis viņi jāsoda, piemērojot naudas sodus. Integrācija nevar būt piespiedu pasākums, un lielāki naudas sodi nevar būt stimuls valodas apguvei. Mēs uzskatām, ka pirmo reizi darbiniekam ir jāizsaka tikai brīdinājums. Tādā veidā valsts, no vienas puses, korekti norādīs darbiniekam, ka valoda ir jāapgūst, bet, no otras puses, neuzliekot tūlītēju sodu, parādīs labo gribu, dos cilvēkam laiku, lai uzlabotu valodas zināšanu līmeni," saka SC frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.
SC norāda, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir arī noteikti sodi par emocionālu un fizisku vardarbību pret bērnu – ja tā fiksēta pirmo reizi, sods ir brīdinājums vai naudas sods līdz 50 latiem. "Tādējādi nepietiekamas valsts valodas zināšanas tiek vērtēts kā smagāks pārkāpums, salīdzinot ar vardarbību pret bērnu! Jo par valsts valodas nezināšanu soda tūlīt, bet par vardarbību pret bērnu var tikt sveikā ar brīdinājumu! Tas liecina par valsts politikas nepārdomātību un paredzēto sodu savstarpēju nesabalansētību. Mēs uzskatām, ka nepieciešams mīkstināt sankcijas par nepietiekamām valsts valodas zināšanām, pildot dienesta pienākumus," norāda Agešins.