Ārvalstniekiem, kas Latvijā iegādājušies nekustamos īpašumus un investējuši līdzekļus Latvijas ekonomikā, tomēr būtu jāpiešķir uzturēšanās atļaujas uz atvieglotiem nosacījumiem, tāpēc apvienība "Saskaņas centrs" (SC) iesniegs attiecīgus grozījumus Imigrācijas likuma trešajam lasījumam.

Skatot likumu otrajā lasījumā, šis jau iepriekš Rīgas vicemēra un tuva SC sabiedrotā Rīgas domē Ainārs Šlesers (LPP/LC) risinātais un Saeimas tautsaimniecības, vides agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikums līdz balsošanai nemaz netika, jo deputāti pēc vairāku stundu debatēm atklāja, ka priekšlikums ir nepareizi noformēts un tāpēc par to nevar balsot.

Jau vēstīts, ka Šlesers pērn septembrī izteica aicinājumu piešķirt uzturēšanās atļauju visiem trešo valstu pilsoņiem, kas Latvijā ir ieguldījuši vismaz 300 000 eiro (210 000 latu) pašvaldības fondā, kā arī iegādājušies nekustamo īpašumu.

Tas, pēc Šlesera teiktā, sekmētu būvniecības attīstību Latvijā un valstī ieplūstu simtiem miljonu eiro. Uzturēšanās atļauju Latvijā būtu ieinteresēti saņemt mazie un vidējie uzņēmēji no Krievijas, NVS, kā arī citām valstīm.

Arī SC tagad uzsver tieši investīciju nozīmi no Krievijas. "Mēs esam pārliecināti, ka šajos grūtajos ekonomiskajos apstākļos Latvijai ir jāpieliek visi spēki, lai piesaistītu investīcijas - tai skaitā ārvalstu. Nav noslēpums, ka šodien daudzi Krievijas pilsoņi neriskē iegādāties, piemēram, nekustamo īpašumu Latvijā, baidoties, ka varētu elementāri nesaņemt vīzu, lai uzturētos mūsu valstī," teicis SC pārstāvošais Saeimas deputāts Valērijs Agešins.

SC piedāvā, ka ārvalstniekiem, ne - ES pilsoņiem - investoriem uzturēšanās atļaujas varētu izsniegt uz pieciem gadiem ar virkni nosacījumu. Proti, ārvalstniekam ir jāiegulda kapitālsabiedrības pamatkapitālā vismaz 25 000 latu, jārada vismaz piecas jaunas darbavietas, no kuriem vismaz puse ir Latvijas pilsoņi, un valsts vai pašvaldības budžetā ir jāsamaksā vismaz 10 000 latu.

Tāpat ārvalstnieka īpašumā ir jābūt vismaz vienam nekustamajam īpašumam Rīgā vai Rīgas plānošanas reģionā, kura iegādes darījuma summa ir lielāka par 100 000 latu. Ja nekustamie īpašumi atrodas ārpus šīm vietām, tad - 50 000 latu. Ārvalstniekam arī nedrīkst būt nekustamā īpašuma parādi, savukārt jāiegulda kredītiestādē vismaz 200 000 latu subordinētā kapitāla veidā, kura termiņš ir ne mazāks kā pieci gadi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!