SC un 'Vienotības' deputāti vārdu kaujā cīnās par darba devēju prasībām valodas lietošanai
Foto: Saeimas administrācija

Darba likuma grozījumu skatīšana piektdien Saeimā pirmajā lasījumā ieilga teju stundu, jo par tiem izvērtās spraigas debates starp opozīcijas "Saskaņas centra" (SC) deputātiem un pozīcijā esošās apvienības "Vienotība" tautas kalpiem. Pirmie aktīvi iestājās pret likuma grozījumos paredzēto aizliegumu darba devējiem izvirzīt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei, bet "Vienotības" deputāti pauda pretēju nostāju.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai aizstāvētu likuma grozījumus, Saeimas tribīnē kāpa un šādu ierobežojumu nepieciešamību aizstāvēja Ina Druviete (PS), Kārlis Šadurskis (PS), arī Ilze Vergina (JL). Savukārt, lai iebilstu pret šādiem grozījumiem, debatēs runāja Sergejs Dolgopolovs (SC), arī Boriss Cilēvičs (SC), kurš savu iebilžu paušanai tribīnē kāpa ne reizi vien.

Cilēvičs norādīja, ka ir labi, ja cilvēks zina vairākas valodas, jo tas uzlabo viņa konkurētspēju darba tirgū. Taču, viņaprāt, ar šiem grozījumiem ir vēlme vērsties tieši pret krievu valodas lietošanu. "Valoda ir daudz vairāk nekā vēsturiskie notikumi. Valoda pie tā nav vainīga," sacīja Cilēvičs, paužot, ka labējie spēki ar šiem grozījumiem vēlas demonstrēt savu nacionālo ideoloģiju, un tas ir saistīts ar gaidāmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām.

Likumā jau šobrīd ir noteikts diskriminācijas aizliegums, līdz ar to nekādas izmaiņas normatīvajā aktā nav nepieciešamas, piebilda SC deputāts.

Par spīti SC deputātu iebildumiem, Saeima atbalstīja grozījumus likuma pirmajā lasījumā un lēma tos virzīt uz otro lasījumu. Priekšlikumi likuma grozījumiem otrajam lasījumam jāiesniedz līdz 7.j'ulijam.

Likumprojekta virzītāj norāda, ka Latvijas darbaspēka tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas, visbiežāk krievu valodas zināšanas. Tas notiekot arī gadījumos, kad komersanta darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem.

Pēc statistikas datiem septiņās lielākajās Latvijas pilsētās dzīvo puse no valsts iedzīvotājiem, bet tikai 40% no tiem ir latvieši. Līdz ar to tur pastāv pilnīga krievu valodas pašpietiekamība, it sevišķi privātuzņēmumos. Šādā situācijā darba devēji, vai nu pieņemot darbiniekus darbā, vai arī pēc viņu pieņemšanas darbā kā obligātu pieprasa krievu valodas prasmi, jo vairākums viņu klientu un arī vairākums strādājošo ir krieviski runājošie.

Savukārt Latvijas novados un mazpilsētās latviešu īpatsvars ir 75%, Kurzemē un Vidzemē tas ir pat 90%. Līdz ar to tur nav reālas nepieciešamības mācīties, zināt un lietot krievu valodu. Šo novadu un pilsētu pašvaldības pat teorētiski nespētu nodrošināt skolas ar pietiekamu skaitu krievu valodas skolotāju, ja skolēni, piemēram, vācu valodas vietā gribētu mācīties krievu valodu. Skolās ar latviešu mācību valodu 16 gadu laikā tikai aptuveni 35% skolēnu kā svešvalodu ir apguvuši krievu valodu.

Darbaspēka tirgus Latvijas lielākajās pilsētās, kur ir salīdzinoši mazāks bezdarbs un augstāks dzīves līmenis, noteicoši pieprasa ne tikai latviešu, bet arī krievu valodas zināšanas. Līdz ar to absolūtais vairākums krieviski nerunājošo Latvijas iedzīvotāju praktiski nevar strādāt ļoti daudzos privātuzņēmumos, kā arī daudzās valsts iestādēs, ja attiecīgajā reģionā krieviski runājošo klientu skaits ir kritiski liels.

Rezultātā Latvijas darbaspēka tirgus prasībām vislabāk ir piemērojušās skolas ar krievu mācību valodu, kurās pamatā tiek mācīta krievu, latviešu un angļu valoda. Savukārt skolās ar latviešu mācību valodu māca vispirms latviešu, angļu, vācu un tikai tad krievu valodu. Šis modelis ir vairāk piemērots darbaspēka eksportam uz Angliju, Īriju, ASV, Vāciju un citām valstīm, kurās lieto angļu vai vācu valodu. Latvijas lauku jauniešiem dodoties darba meklējumos uz ārvalstīm, Latvijas valodas telpa tiek vēl vairāk rusificēta.

Lai risinātu šo problēmu un pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, likumprojektā noteikts, ka turpmāk, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējiem būs aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes.

Likumprojekta virzītāji norāda, ka Darba likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā mazinātos krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistiskā diskriminācija Latvijas darba tirgū un samazinātos latviešu emigrācija, lai meklētu darbu Rietumvalstīs. Ilgtermiņā tas pozitīvi iespaidotu arī demogrāfisko situāciju un darbaspēka deficītu Latvijā, kā arī mazinātu Latvijas rusifikācijas tendences.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form