Klementjevs uzsvēra, ka Urbanovičs noteikti pārsūdzēs ģenerālprokuroram Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atteikumu piešķirt viņam pielaidi valsts noslēpumam. Ja lēmums būs SC frakcijas vadītājam labvēlīgs, Klementjevs nekavējoties atstās komisiju un frakcija darbam tajā deleģēs Urbanoviču. "Šis SAB lēmums nav pamatots, bet tas nenozīmē, ka tā dēļ mēs torpedēsim savu dalību NDK," sacīja deputāts.
Klementjevs arī uzsvēra, ka viņš NDK ir darbojies arī līdz šim, kopā astoņus gadus, un ieņēmis arī komisijas sekretāra amatu, tāpēc pretendēs uz to arī tagad. Šobrīd NDK sekretārs ir Urbanovičs.
Klementjevs piebilda, ka viņam kā Saeimas prezidija loceklim jau ir pielaide valsts noslēpumam, tāpēc nav nekādu šķēršļu viņa darbam NDK.
Jau vēstīts, ka SAB atteicis piešķirt atļauju darbam ar valsts noslēpumu SC frakcijas vadītājam Jānim Urbanovičam, kas politiķim bija nepieciešams, lai turpinātu strādāt Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Urbanovičs šo lēmumu pārsūdzēs ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Par iemesliem, kāpēc Urbanovičam atteikta pielaide, pagaidām nerunā ne Urbanovičs, ne SAB. Specdienesta preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa, nesaucot konkrētu deputāta uzvārdu, apstiprināja, ka pēc personu pārbaudes birojs ir pieņēmis lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu vienam Saeimas deputātam.
Informācija par atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu nosūtīta gan attiecīgajai personai, gan Saeimai, pavēstīja preses sekretāre.
SAB vēstulē ir norādīti likuma "Par valsts noslēpumu" punkti, kuros noteiktie kritēriji bijuši pamatā pieņemtajam lēmumam par pielaides atteikumu, klāstīja Rāta-Saliņa.
Likums noteic, ka pieeja valsts noslēpumam tiek liegta personai, kura iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja tā ir reabilitēta.
Pielaide tiek arī atteikta, ja persona ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav ES vai NATO dalībvalsts, drošības dienesta darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
Likums arī paredz, ka pielaide nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.
"Tur ir tikai daudzi panti nosaukti kaut kādos likumos. Es uzskatu, ka pret valsti neesmu noziedzies nevienā veidā un nekādus noslēpumus nevienam neesmu izpaudis un arī nezinu. Es nestāstīšu, kas tur rakstīts ne jums, ne kādam citam, bet savu godu man ir jāmēģina aizstāvēt," norādīja Urbanovičs.
SAB līdz otrdienai kopumā saņēmis 41 pieprasījumu par atļauju piešķiršanu Saeimas deputātiem darbam ar valsts noslēpumu.
Līdz šim speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu SAB ir izsniedzis 30 jaunās Saeimas deputātiem, bet desmit deputātu pārbaudes lietas ir izskatīšanas stadijā. Vienam deputātam pielaide ir atteikta.