Pēc viņa teiktā, Latvijas sabiedrība patlaban ir ļoti polarizējusies, un arī politiskās partijas ir sadalītas pēc etniskā principa. Krievisko un austrumnieciski orientēto partiju starpā noris konsolidācija, savukārt latviskās, rietumnieciski vērstās partijas nav vienotas. Tāpēc SDS apsvēra iespēju pašlikvidēties, lai gaidāmajās vēlēšanās neatņemtu balsis citām latviskām un rietumnieciski orientētām partijām.
Savukārt Burvis informēja, ka partija turpinās meklēt sadarbības partnerus. Kongress turpināšoties rudenī, kad SDS arī lems par priekšsēdētāja kandidātiem.
Kā informēja SDS pārstāve Mārīte Teivāne, kongresā no 85 ievēlētajiem deputātiem šodien piedalījās 55. 30 delegāti balsoja par pašlikvidēšanos, 22 balsoja pret, bet trīs biļeteni bija nederīgi. Tādējādi netika savāktas nepieciešamās divas trešdaļas, lai balsojums stātos spēkā, un līdz ar to partija netiek likvidēta. Pēc Salkazanova teiktā, valsts ekonomiskā situācija ir labvēlīga pašreizējām varas partijām, jo strauji aug iekšzemes kopprodukts un palielinās budžeta ieņēmumi. "Tomēr pie varas esošie pieļauj būtiskas kļūdas sociālajā jomā," atzina Salkazanovs. Cita starpā cēlušies iedzīvotāju tiešie maksājumi medicīnas jomā, pensiju indeksācija nav atbilstoši inflācijas līmenim, maksa par izglītību aug, darba spēks masveidīgi aizplūst no Latvijas.
"Dzīves dārdzības pieaugumam būs smagas sekas, un šo seku amortizācija ir pašreizējās valdības uzdevums," sacīja SDS priekšsēdētājs. Taču tas nenotiek, un arvien pieaug plaisa starp sabiedrības bagātajiem un nabadzīgajiem slāņiem.
Arī iedzīvotāju sadalījums slāņos kalpo par pamatu partiju ideoloģiskajām atšķirībām, atzina Salkazanovs. Pēc viņa teiktā, tādas partijas, kā Tautas partija un Latvijas Pirmā partija (LPP) pārstāvot bagātnieku intereses, turklāt LPP pārstāv arī "Jauno paaudzi" - "gandrīz sektantisku reliģisko organizāciju". Savukārt partijas "Jaunais laiks" un LSDSP vairāk ieklausoties nabadzīgo iedzīvotāju interesēs. Partijas sadalās arī pēc to piederības oligarhiem.
Savukārt SDS, kas raudzījās aizsargāt nabadzīgo iedzīvotāju intereses, nepārstāv oligarhus, un tādējādi partija "bija arī neērta tiem, kuri izzaga šo valsti".
"Daudz tomēr vēl nepadarītā, bet paldies aktīvākajiem partijas biedriem par padarīto," sacīja Salkazanovs, novērtējot tos cilvēkresursus partijā, kas nav orientēti uz varas iegūšanu materiālo interešu apmierināšanai. "Mums jāpārvērtē valstiskie procesi Latvijā un jācenšas sevi piepildīt ar reāliem darbiem valsts labā," viņš sacīja.
Partija izveidota 2002.gada 24.martā, apvienojot savās rindās vairāk nekā 300 biedru. Daļa politiskās organizācijas biedru bija iepriekš darbojušies Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (LSDSP), bet aizgāja no tās, protestējot pret LSDSP priekšsēdētāja Jura Bojāra "autoritāro darbības stilu".
Pašvaldībās pēc nesenajām vēlēšanām darbojas 11 SDS pārstāvji. Partija patlaban nav pārstāvēta ne Saeimā, ne Rīgas domē.
Saskaņā ar "Latvijas faktu" aptaujas datiem, šā gada maijā Saeimas vēlēšanās par SDS balsotu tikai 0,5% vēlētāju.