Segliņam jāskaidro austrumu robežbūves jautājumus

Komisija arī lūgs IeM iesniegt tai izskatīšanai ministrijas austrumu robežbūves pārkāpumu izvērtēšanai izveidotās darba grupas gatavoto ziņojumu valdībai.

Pēc deputāta Jura Dalbiņa ieteikuma komisija nolēma arī atbalstīt IeM valsts sekretāra Jura Rekšņas sēdes laikā publiskoto ministrijas noteikto austrumu robežbūves prioritāšu sadalījumu.

Dalbiņa motivācija šim ieteikuma bija īsa un kodolīga: "Ja šī jautājuma risinājumu šādu redz iekšlietu ministrijas speciālisti, tad mums šīs prioritātes jāatbalsta arī politiski. Var daudz runāt par pieļautajiem pārkāpumiem, taču ir arī jāraugās nākotnē."

Rekšņa pauda - kā prioritāte numur viens minama robežsardzes nodaļu, robežkontroles un robežpārejas punktu, kā arī vizuālās un tehniskās novērošanas torņu būvniecība. Kā nākamo prioritāti IeM valsts sekretārs minēja Rēzeknes robežsardzes koledžas mācību korpusa būvniecību un dzīvojamā korpusa pabeigšanu, kā arī bet par mazāksvarīgu jautājumu viņš nosauca koledžas stadiona un rokādes ceļu robežizbūvi.

Rekšņa skaidroja, ka tiešo robežas apsardzības objektu ieskaitīšana prioritārajos nepieciešama kaut vai tāpēc, ka to būvniecības savlaicīgas nepabeigšanas sekas varētu būt piespiedu nepieciešamība līguma laušanai ar novērošanas tehnikas piegādātājiem - "Siemens" un "Thales". Un tās jau vairs nav pašmāju firmas, ar kurām laužot līgumus soda sankcijas ir samērā nelielas, teica Rekšņa. "Šo līgumu laušana jau mums draudētu ar tiesas darbiem un soda naudu astoņu miljonu apjomā, bet Latvijai taču nav vajadzīgs vēl viens kuģis?" retoriski jautāja IeM valsts sekretārs.

Plaša diskusija sēdes laikā izvērsās par Robežsardzes koledžas izbūves pabeigšanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Dalbiņš un Dainis Turlais pēc VK pārstāvja Bonifācija Breidaka ziņojuma noklausīšanās par revīzijās austrumu robežbūvē atklātajiem pārkāpumiem vērsa klātesošo uzmanību uz šī objekta būvniecības sadārdzināšanos no sākotnēji plānotajiem 1,7 miljoniem līdz 6,6 miljoniem latu. VRS priekšnieks Gunārs Dāboliņš to izskaidroja ar mācību iestādes statusa maiņu no skolas pret koledžu, robežsargu apmācībai paredzētās vidējās speciālās mācību iestādes statusam pāraugot augstskolas līmenī.

Viņš skaidroja, ka gadā robežsardzei nepieciešamais jauno darbinieku papildinājuma minimums ir 200 instruktoru un 40 augstāko izglītību ieguvušu virsnieku. "Un šim mērķim nepieciešama pilnvērtīgi izbūvētā mācību iestāde, ar normālām mācību un sportošanas iespējām," teica Dāboliņš. Viņš pavēstīja, ka patlaban koledžas kadeti dzīvo puspabeigtajā dzīvojamajā korpusā, bet uz mācībām brauc cauri visai Rēzeknei uz kādā vidusskolā īrētām telpām. Savukārt kadetu ēdināšana notiekot citās telpās profesionāli tehniskajā vidusskolā, "uz kurieni tāpat mums viņi jāvadā cauri visai Rēzeknei trīs reizes dienā", pauda VRS priekšnieks.

Uz deputāta Jura Dobeļa jautājumu par to, vai pēc Latvijas paredzamās iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) neradīsies robežsargu "pārprodukcija", jo Igaunijas un Lietuvas robežu apsardzība kļūs mazsvarīgāka, Rekšņa atbildēja, ka šāda veida pārmaiņas gaidāmas tikai 2007.-2008.gadā, kad, paredzams, Latvija pievienosies Šengenas līgumam. "Līdz tam šīs robežas tāpat būs nepieciešams sargāt, bet pēc Šengenas līguma pieņemšanas visus brīvos robežsardzes spēkus mēs novirzīsim darbā imigrācijas dienestā, jo tad nelegālās imigrācijas problēma būs krietni aktuālāka nekā tagad," pauda IeM valsts sekretārs.

Turlais Dāboliņam jautāja, vai ekonomiskāk nebūtu topošos robežsargus apmācīt nevis Rēzeknē, bet izveidot īpašu fakultāti Policijas akadēmijā vai arī apmācīt tos kādā no kaimiņvalstu radniecīgajām mācību iestādēm. VRS priekšnieks viņam atgādināja, ka savulaik vairākus gadus robežsargi arī mācījušies Policijas akadēmijā. Taču šos augstskolu beigušos puišus vairs neesot bijis iespējams aizvilināt atpakaļ uz Latgali, jo praktiski visi viņi esot atraduši darbu un pat nodibinājuši ģimenes galvaspilsētā. "Toties tad, kad viņi mācās Rēzeknē, viņi turpat arī apprecas un paliek uz dzīvi austrumu robežai tuvajā reģionā," pauda Dāboliņš.

Rekšņam sēdes laikā tika jautāts arī par ekspertu piesaistīšanu rotācijas ceļu izbūvei un to būvuzraudzību. IeM valsts sekretārs skaidroja, ka tas šobrīd jau ir izdarīts. Austrumu robežas atjaunošanas projekta vadības nodaļas darbības laikā viens kilometrs grantētā ceļa gan būvēts par aptuveni 220 tūkstošiem latu, taču Satiksmes ministrijā IeM noskaidrojusi - reāli kilometrs šāda ceļa varētu izmaksāt aptuveni 50-60 tūkstošus latu. "Ir, protams, arī purvaini apvidi, kur izmaksas tiešām ir lielākas," skaidroja Rekšņa.