Kā ziņots, Skadiņas slepkavības lietā par policijas lietotajām nelikumīgajām, vardarbīgajām metodēm liecības sniedz brāļi Vanagi. Sergejs Vanags sākotnēji it kā atzinās, ka kopā ar brāli Raimondu noslepkavojuši Skadiņu laupīšanas nolūkā, taču tagad viņi lietā ir tikai liecinieki, jo noskaidrots, ka ar slepkavību brāļiem nav nekāda sakara. Uz apsūdzēto sola pašlaik atrodas pavisam citas personas.
Sergejs Vanags liecina, ka atzīšanās Skadiņas slepkavībā viņam nodiktēta priekšā pēc tam, kad viņš iebiedēts un viņam draudēts. Rīgas apgabaltiesas sēdē liecināt uzaicinātie policisti Vjačeslavs Brjankins un Vladimirs Černovs, kuri veica pirmstiesas izmeklēšanu Skadiņas slepkavības lietā, noliedza, ka liecinieki vai aizturētie būtu fiziski vai psiholoģiski ietekmēti.
Tomēr Sergejs Vanags tiesā norādīja uz zālē sēdošo Černovu un pārliecināti sacīja, ka tieši šis cilvēks viņam diktējis "atzīšanās" tekstu, kā arī teicis, ka viņa brālis Raimonds atrodas blakus kabinetā un jau sniedz liecības par slepkavības izdarīšanu. "Viņš teica, lai atzīstos, jo tāpat manu vainu pierādīšot," sacīja Vanags.
Pēc policistu nopratināšanas vēlreiz liecināt tika izsaukti liecinieki Aleksandrs Ļeonovs, Natālija Kuciha un Svetlana Avsjuka. Viņi visi trīs apstiprināja savas iepriekš dotās liecības, ka tieši Brjankins viņus ietekmējis, draudot iesēdināt cietumā un tamlīdzīgi. Avsjuka arī atcerējās Brjankina izteiktu frāzi, ka priekšniecība esot viņiem [policijas darbiniekiem] devusi "zaļo gaismu" personu apcietināšanai saistībā ar šo lietu. Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa iepriekš sacīja, ka policija līdz procesa noslēgumam nesniegs nekādus komentārus par tiesā izskanējušajām liecībām.
Azvadītā gada novembrī Eiropas Padomes Spīdzināšanas apkarošanas komiteja (CPT) publiskoja 1999.gadā tapušo, sākotnēji slepeno ziņojumu, kurā teikts, ka Latvijas policija nopratināšanas laikā smagi piekauj aizdomās turētās personas, lieto elektrošoku, smacē aizdomās turamos, izmantojot plastikāta maisiņus vai gāzmaskas, kā arī žņaudz aizturētos ar ģitāras stīgu un to var uzskatīt par spīdzināšanu.
Citējot aizdomās turēto liecības Rīgas Galvenās policijas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolatorā un CPT locekļu novērojumus, uzturoties vizītē Latvijā 1999.gada janvāra beigās, šī komiteja aicināja Latviju modernizēt policistu apmācību un veikt disciplinārus pasākumus. Latvijas Iekšlietu ministrija toreiz noraidīja CPT pārmetumus, uzskatot, ka tie ir pārāk vispārināti un nav pamatoti ar konkrētiem faktiem.