Augstākās tiesas (AT) Senāts atcēla zemākās instances tiesas spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un kādreizējā Rīgas mēra Gundara Bojāra strīdā par 13 300 latu iemaksāšanu atpakaļ valsts budžetā.
Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, Senāta spriedums nav pārsūdzams.
Bojārs tiesā apstrīdēja KNAB 2008.gada 12.jūnija lēmumu, kurā birojs aicināja viņu līdz tā paša gada 1.augustam labprātīgi atmaksāt budžetā 13 300 latus, ko Bojārs 11 prēmiju veidā pats sev piešķīris laikā no 2002.gada jūnija līdz 2004.gada augustam.
Administratīvā rajona tiesa 2010.gada 9.jūnijā Bojāra sūdzību noraidīja un atstāja spēkā KNAB lēmumu, savukārt Administratīvā apgabaltiesa 2011.gada 21.novembrī viņa pieteikumu apmierināja un apstrīdēto KNAB lēmumu atcēla.
Tiesai vajadzēja izvērtēt, vai Bojārs ir atradies interešu konflikta situācijā, jo lēmis par jautājumiem, kas skar viņa personiskās un materiālās intereses, tādējādi pārkāpjot likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.panta pirmo daļu un 21.panta pirmās daļas 1.punktu.
Likuma 11.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.
Savukārt atbilstoši minētā likuma 21.panta pirmās daļas 1.punktam valsts amatpersona nekavējoties rakstveidā sniedz informāciju augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par pašas, savu radinieku vai darījumu partneru mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura ietilpst tās amata pienākumos.
Apgabaltiesa iepriekš secināja, ka lietā nav tiešu pierādījumu tam, ka pieteicējs, tas ir, Bojārs, pats sev piešķīris prēmijas, jo viņš parakstījis tikai rīkojumus, kuros nav minētas konkrētas personas, bet nav sagatavojis un parakstījis vēlāk sastādītos algu sarakstus, kuros norādīts arī viņš.
Senāta ieskatā, apgabaltiesas norādītais, ka darba samaksas jomā gan iekšējie, gan ārējie normatīvie akti skaidri izslēdz domes priekšsēdētāja kompetenci piešķirt sev piemaksas, pats par sevi nenozīmē, ka šajā gadījumā tas ir ievērots. Tieši šo prasību ievērošana vai neievērošana konkrētajā lietā apgabaltiesai arī bija jāvērtē.
Apgabaltiesa nebija pietiekami izvērtējusi minēto rīkojumu saturu, proti, to, ka rīkojumos norādīts, - prēmijas izmaksājamas Rīgas domes struktūrvienību darbiniekiem, kuru grāmatvedības uzskaiti veic Rīgas domes Finanšu departamenta Centrālā grāmatvedība, un tajos nav atrunas, ka rīkojumi netiek attiecināti uz domes priekšsēdētāju, secināja Senāts.
Šajā sakarā būtu bijis apsverams, vai minētajos rīkojumos norādītais bija attiecināms arī uz Rīgas domes deputātiem, tostarp domes priekšsēdētāju, kas šos rīkojumus parakstīja.
Papildus apgabaltiesa iepriekš secināja, ka apstāklis par pieteicējam bez tiesiska pamata izmaksātajām prēmijām neliecina par viņa izdarīto pārkāpumu likuma 11.panta pirmās daļas izpratnē, bet gan par to, ka Finanšu departamenta darbībā ir konstatējami trūkumi, kā rezultātā tas bez tiesiska pamata aprēķinājis un izmaksājis pieteicējam prēmijas.
Tomēr Senāts secināja - apstāklis, ka Rīgas domes Finanšu departamenta kompetencē ir sagatavot un kontrolēt Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu projektus darba samaksas jautājumos, neatbrīvo Rīgas domes priekšsēdētāju no atbildības par to dokumentu saturu, kurus viņš kā amatpersona paraksta.
LETA jau ziņoja, ka KNAB 2005.gada jūlijā nāca klajā ar paziņojumu par pārbaudes rezultātā konstatēto - Bojārs, ieņemot Rīgas domes priekšsēdētāja amatu, četru gadu laikā izdevis vairākus rīkojumus par vairāk nekā 20 000 latu prēmiju piešķiršanu Rīgas mēram, tas ir, sev pašam. KNAB savā atzinumā uzsvēra, ka Bojārs, izdodot rīkojumus, kas attiecas uz viņa interesēm, pārkāpis likumu par pašvaldībām un interešu novēršanas likumdošanu.
Pārbaudē secināts, ka Bojārs kopš 2001.gada 27.marta, kad ieņēma Rīgas domes priekšsēdētāja amatu, piedaloties domes sēdēs, kā arī vienpersoniski izdodot rīkojumus, ir lēmis par jautājumiem, kas attiecas uz viņa interesēm. Līdz ar to Bojārs ir pārkāpis likuma par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā noteiktos ierobežojumus, tika teikts KNAB vēstulē Rīgas domei.
KNAB norādīja, ka Bojārs sev par labu pieņēmis 19 dažādus lēmumus.
Turklāt KNAB pārbaudē tolaik tika konstatēts, ka Bojāram bija pienākums panākt, lai Rīgas domes amatpersonas un viņa toreizējie vietnieki - Sergejs Dolgopolovs (tolaik - "Jaunais centrs") un Aivars Guntis Kreituss (Darba partija) - savas amata pilnvaras pildītu saskaņā ar likumu par pašvaldībām, taču Bojārs pieļāvis, ka abas minētās amatpersonas izdevušas piecus prettiesiskus rīkojumus par prēmiju izmaksu pašvaldības darbiniekiem.
KNAB lūdza Rīgas domi apstiprināt un precizēt triju amatpersonu - Bojāra, Kreitusa un Dolgopolova - nodarītos zaudējumus pašvaldībai.
