Augstākās tiesas Senāts, paplašinātajā sēdē izskatot bijušā ekonomikas ministra Laimoņa Strujeviča prasību pret laikrakstu "Diena" un tā komentētāju Aivaru Ozoliņu, atstāja negrozītu spriedumu, ar kuru par godu un cieņu aizskarošiem atzīti vairāki izteikumi par Strujeviča darbību.
Saskaņā ar šodien pieņemto Senāta spriedumu laikrakstam trīs mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža jāpublicē Strujeviča godu un cieņu aizskarošo ziņu atsaukums.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš nosprieda, ka par labu Strujevičam piedzenama 6000 latu kompensācija par goda un cieņas aizskārumu. Arī šo tiesas spriedumu šodien atstāja spēkā Senāts. Pilns Senāta sprieduma teksts būs pieejams pēc 10 dienām.

Laikraksta "Diena" galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte pēc Senāta sēdes žurnālistiem sacīja, ka pašreiz nevar vērtēt šo spriedumu, jo ar to vēl nav iepazinusies. Ēlerte uzsvēra, ka vārda brīvības jautājumi ir svarīgi ne tikai laikrakstam, bez vārda brīvības nevar pastāvēt arī demokrātija. Ēlerte sacīja, ka tiks darīts viss, lai vārda brīvību iedibinātu, līdz ar to pēc iepazīšanās ar Senāta spriedumu tiks vērtēta iespēja to pārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā.

Ozoliņš piebilda, ka iepriekš tiesas spriedumos bijušas atsauces uz vairākiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem lietās par goda un cieņas aizskārumu. Līdz ar to būšot nepieciešams pārliecināties, vai Latvijas Senāta vārda brīvības izpratne atbilst Cilvēktiesību tiesas izpratnei.

Strujevičs tiesas ceļā vēlējās panākt kopumā septiņu vārdisku izteikumu atsaukšanu, savietojot, viņaprāt, godu un cieņu aizskarošas frāzes no Ozoliņa komentāriem. Strujevičs kā aizskarošus nebija norādījis pilnus teikumus, bet tikai atsevišķas to daļas.

Strujevičs laikrakstam, kas 1998.gada vasarā izteica aizdomas, ka ekonomikas ministrs organizē valstij neizdevīgus darījumus, pieprasīja godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, kā arī lūdza tiesu piedzīt 10 000 latu kompensāciju.

Prasība vērsta arī pret Ozoliņu, kurš, pēc Strujeviča domām, nepatiesi apgalvojis, ka Strujevičs kā ministrs un Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieks mēģinājis valstij izkrāpt astoņus miljonus latu un nodarbojies ar cinisku viena konkrēta saimnieciska grupējuma interešu lobēšanu.

1998.gada 27.jūlijā Strujevičs atcēla tā paša gada 17.jūlijā pieņemtos noteikumus par maksāšanas līdzekļu maiņas piemērošanu. Šo 10 dienu laikā, kamēr bija spēkā noteikumi, tos varēja piemērot, ja privatizējamais objekts ir valsts kapitāla daļas. Radās aizdomas, ka noteikumi pieņemti, lai AS "Ventspils nafta" (VN) privatizētājs - AS "Latvijas naftas tranzīts" - varētu lūgt no latiem uz sertifikātiem mainīt maksāšanas līdzekļus par VN kapitāla daļām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!