Foto: Pixabay

Pēc dažādu viedokļu apmaiņas un diskusijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti noraidīja likumprojektu par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, uzdodot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) meklēt risinājumu, lai novērstu Latvijas Televīzijas (LTV) krievu valodas raidījumu auditorijas samazināšanos.

Komisijas neatbalstītie grozījumi paredzēja, ka televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina Latvijā izplatīto sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu satura pievadīšanu visiem abonentiem nemainītā veidā neatkarīgi no šī satura sākotnējās izplatīšanas tehnoloģiju platformas. Jāatgādina, ka no septembra LTV mazākumtautību saturs tiks pārraidīts internetā, nevis televīzijā.

Sēdē viens no likuma grozījumu autoriem Boriss Cilevičs (S) uzsvēra, ka risinājums ir jāmeklē steidzīgi, jo svarīgi ir cilvēku skatīšanās paradumi – ja cilvēks, kurš skatījies ziņas krievu valodā vienā laikā, kanālā pēkšņi tās neatrod, tad viņš meklēs citas ziņas, kas, visticamāk, nāks no Krievijas. Viņš sacīja, ka risinājums pēc vairākiem mēnešiem vairs nebūs nozīmīgs.

Viņš aicināja piedāvāt risinājumus konkrētajiem grozījumiem, lai kopumā nonāktu pie rezultāta. "Hibrīdkara laikā nevaram atļauties šo vilcināt," sacīja Cilevičs, pieminot, ka, lai arī auditorija nav liela, tā ir svarīga.

Cilevičs pauda neizpratni par raidījumu "izņemšanu" no televīzijas un pāreju uz interneta vidi, kā arī aicināja NEPLP atbildēt uz šo jautājumu.

NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš sacīja, ka šo grozījumu nav iespējams tehniski izpildīt, jo nevar pārraidīt visu portāla un vairāku radio staciju saturu kabeļtelevīzijā.

"Mēs, NEPLP, nekad neesam iestājušies pret mazākumtautību satura izplatīšanai," sacīja Āboliņš, uzsverot, ka saturs mazākumtautību pārstāvjiem ir būtisks, un ir šī brīža NEPLP prioritāte.

"Nav iespējams vienlaicīgi televīzijā translēt visu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturu kabeļtelevīzijā, tādēļ NEPLP neatbalsta konkrēto redakciju," sacīja NEPLP pārstāvis. Āboliņš pieminēja, ja tiek meklēts risinājums, kā to izdarīt pareizi – kabeļtelevīzijai netranslējot rakstus, NEPLP neiebilst pret pašu principu.

SEPLP vadītājs Jānis Siksnis pauda atbalstu šī brīža sabiedrisko mediju darbību, saturu publicējot internetā. Viņš sacīja, ka ir pamats uzskatīt, ka jau šobrīd interneta platformu saturu mazākumtautību valodās patērē daudz vairāk iedzīvotāju, un SEPLP atbalsta šo projektu.

Par konkrēto grozījumu neatbilstību un nespēju tos realizēt piekrita arī deputāti Andrejs Judins (JV), Māris Kučinskis (ZZS), Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) un Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP).

"Mums nav kapacitātes un zināšanu sēdes laikā kaut ko izdomāt. Runājot par būtību, mums ir jādomā, vai nodot šo auditoriju Kremļa propagandai vai to nedarīt. Sēdes laikā būtu jārunā, vai ir svarīgi informēt cilvēkus, un mana atbilde ir "jā"," atzina Judins. Viņš aicināja izveidot alternatīvu regulējumu, kas risinās problēmu. "Gribas redzēt alternatīvu risinājumu, un ir jāpiespiež ekspertus strādāt. Kamēr jauna projekta nav, atbalstu esošo," sacīja deputāts.

Kučinskis sacīja, ka esošais regulējums nav realizējams, tādēļ, atšķirībā no Judina, gaidīs, kamēr būs regulējams, kuru var atbalstīt. Viņš piekrita, ka nedrīkst sabiedrības daļu atstāt informācijas vakuumā, un aicināja strādāt, lai atrastu risinājumu.

Savukārt Eva Mārtuža (JKP) izteicās, ka ir jāstiprina tas, kas ir. "Manuprāt, Latvijas Radio 4 ir tas, kur viss notiek, un pie kura ir jāstrādā, lai to piedāvātu pārējiem kanāliem. Mums ir materiāli, satura radītāji un kanāli," sacīja deputāte.

Komisijas priekšsēdētājs un pie frakcijām nepiederošais deputāts Artuss Kaimiņš piedāvāja SEPLP ar NEPLP atbalstu divu nedēļu laikā meklēt un pēc tam piedāvāt deputātiem risinājumu gadījumā, ja komisija noraida grozījumus, uz ko abu padomju pārstāvji atbildēja apstiprinoši, pieminot, ka centīsies atrast risinājumu.

"Neticu, ka institūcijas bez politiskas piespiešanas būs efektīvas. Man nav šaubu, ka pēc divām nedēļām būs informācija par to, ka tas [risinājums] ir grūti atrodams. Es saprotu Kaimiņa kungu, taču rezultāta nebūs, tādēļ es balsošu par," atzina deputāts Judins.

Par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā balsoja Cilēvičs, Judins, Rukšāne- Ščipčinska, Vladimirs Nikonovs (S), savukārt pret – Mārtuža, Kučinskis, Beitnere-Le Galla un Kaimiņš. Balsojumam esot neizšķirtam, deputāti balsoja atkāroti, kas nemainīja rezultātu, taču komisija nolēma grozījumus neatbalstīt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!