Kongress ar nosaukumu ''Latvijas vēsture: pētniecības stāvoklis, izpētes problēmas un risinājumi'' notiks 16. un 17. septembrī Latvijas Universitātē (LU). Organizatori ir nesen dibinātais Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonds, Latvijas Vēsturnieku komisija, LU, LU Latvijas Vēstures institūts un Daugavpils Universitātes Latgales pētniecības institūts.
''Es domāju, ka kongresam būs liela nozīme ne vien Latvijas vēstures zinātnei. Tas būs arī politisks akcents, jo vēsturei ir liela nozīme nacionālās identitātes veidošanā. Gribam to procesu veicināt, jo pašreiz latviešu nacionālās identitātes problēma ir diezgan asa,'' laikrakstam norādīja viens no kongresa rīkotājiem Latvijas Vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs Inesis Feldmanis.
Tā būs pirmā tik liela mēroga vēsturnieku sanāksme kopš Latvijas valsts pastāvēšanas. Tiesa, trīsdesmitajos gados Latvijā notika atsevišķi kongresi arheologiem un vēstures skolotājiem, kā arī Baltijas valstu vēsturnieku 1. konference 1937. gadā, taču rudenī gaidāmais pasākums būs visas vēstures disciplīnas apvienojošs. Atklāšana un noslēgums gaidāms LU Lielajā aulā, bet tematiskās vēsturnieku apspriedes paredzētas LU Vēstures un filozofijas fakultātes telpās Vecrīgā. Kongresa sākumā iecerēta arī pazīstamu ārvalstu vēsturnieku uzstāšanās, taču viņu dalība vēl nav droša. Profesors Feldmanis norādīja, ka uzaicinājumi sūtīti Lielbritānijas vēsturniekam Džonam Haidenam, ASV Aiovas štata universitātes Eiropas vēstures profesoram Andrejam Plakanam, krievu vēsturniecei Jeļenai Zubkovai un vēl vairākiem ārvalstu zinātniekiem, kas pārzina Baltijas vēsturi.
Paredzēts, ka kongresa darbs notiks septiņās sekcijās, kurās būs runa par Latvijas aizvēsturi, tas ir – arheoloģiju, viduslaikiem, Latvijas 20. gadsimta politisko, sociālo, kultūras un diplomātijas vēsturi.
Neierastāk, ka atsevišķā sekcijā tiks spriests par Latvijas reģionu vēsturi. Acīmredzot tajā būs uzsvars uz Latgali un Kurzemi. Tāpat viena no sekcijām paredzēta problēmām, kas saistās ar vēstures mācīšanu skolās un augstskolās. Kongresā dominēs 20. gadsimts, jo tieši šī perioda pētniecība Latvijas vēstures zinātnē ir visattīstītākā un aktuālākā.
''Gribam paskatīties, kāda ir situācija vēstures zinātnē, kādas izpētes problēmas, kas mums būtu jādara tālāk, kādi akcenti jāliek. Tā zināmā mērā būs vēstures nozares revīzija,'' skaidroja Vēsturnieku komisijas vadītājs. Viņš pieļāva, ka kongresa orientēšana tā, lai parādītu, ka Latvijas vēsture ir Austrumeiropas vēstures sastāvdaļa, var izsaukt politiska rakstura atskaņas: ''Mēs taču visi zinām, ka ir problēmas, kuras Austrumeiropas vēsturē parādās pavisam citādi, nekā Rietumos un Krievijā pieņemts. Piemēram, Otrais pasaules karš. Rietumeiropa grib, lai mēs pieņemam viņu uzskatus, bet vismaz tik daudz esam panākuši, lai viņi pieņemtu, ka Austrumeiropai ir sava, līdzvērtīga atmiņu kultūra par to. Mēs šo norišu vērtējumā jau sen vairs nebalstāmies ''uzvarētāju versijā''.''
Kongresa organizētāji cer, ka aizsāks jaunu tradīciju un turpmāk tādi Latvijas vēsturnieku kongresi varētu notikt reizi trijos līdz piecos gados.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
