Sociāldemokrātu frakcija vadītājs Egils Baldzēns debatēs atzina, ka viņa vadītājai frakcijai ir radušās pamatota bažas par Šeptera objektivitāti. Pēc Baldzēna domām, šajā amatā jāapstiprina cilvēks, kas ir neatkarīgs no politiskajām partijām un ekonomiskajiem grupējumiem, tāds kā Valsts prezidente.
Sociāldemokrātu deputāts Imants Burvis savukārt paziņoja, ka Šepteris nav pelnījis tautas uzticību.
Apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputātus Dzintars Rasnačs debatēs atgādināja parlamentāriešiem, ka viņiem ir jāizšķiras par tiesībsargājošo iestāžu politiku tuvākajaiem pieciem gadiem.
Savukārt TP frakcijas vadītājs Gundars Bērziņš deputātiem atgādināja, ka ar deputāta Jāņa Ādamsons rokām Saeimas vairākums izrēķinājās ar pašreizējo ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu, kuram nācās atkāpties.
"Kauna traips," sacīja Bērziņš.
Kad Augstākās tiesas priekšēdētājs Andris Guļāns Šepteri ieteica ģenerālprokurora amatam, viņš savu izvēli pamatoja ar pamatīgām juridiskām zināšanām un arī atbilstošām cilvēciskajām īpašībām.
Kā īpašu Šeptera priekšrocību Guļāns minēja to, ka viņš strādājis gan prokuratūrā, gan Augstākajā tiesā, viņam ir pietiekamas organizatoriskās iemaņas un prakse un viņa profesionālā izaugsme liecina par labām juridiskām zināšanām. Pats Šepteris solījās strādāt tikai saskaņā ar likumu un nepakļauties politiskam spiedienam, ko par savas aiziešanas iemeslu minēja līdzšinējais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš.
Deputātu sākotnēji biežākā atbilde bija, ka viņi Šepteri nepazīst. Pirmās šaubas par viņa apstiprināšanu radās pēc tam, kad par kandidātu nespēja vienoties Aizsardzības un iekšlietu komisija, bet tā nebija atbildīgā. Atbildīgā par virzīšanu bija Juridiskā komisija, kurā no 11 deputātiem tikai trīs nobalsoja par Šepteri.
Vairāki komisijas deputāti pamatoja, ka viņiem nav īstas pārliecības par Šeptera godprātību, jo viņa kandidatūras apspriešanas laikā Saeimā parādījās ziņas par kādu senu tiesas prāvu, kurā Šepterim, iespējams, bijis interešu konflikts - viņš bijis tiesas sastāvā, kas izskatīja firmas prasību pret agrofirmu "Tērvete", kur par juristi strādājusi Šeptera meita.
56 gadus vecais Šepteris 1975.gadā pabeidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un tiesu sistēmā stādā kopš 1979.gada, kad sācis darbu Dobeles rajona tiesā kā prokurors. 1982.gadā viņš pārgājis strādāt uz Dobeles rajona prokuratūru par prokuroru, no 1987.gada bijis Latvijas Republikas prokuratūras Tiesās izskatāmo civillietu nodaļas priekšnieks.
1993.gadā Šepteris prokuratūru pametis un kļuvis par akciju sabiedrības "Dambis" juridiskā dienesta vadītāju, bet jau 1994.gadā atgriezies Augstākajā tiesā Civillietu tiesu palātā kā tiesnesis. Kopš pērnā gada Šepteris ir Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senators.