Foto: F64
Pazīstamais epidemiologs Jurijs Perevoščikovs ar Covid-19 vēl nav saslimis. Negribētu arī, viņš atzīst. Gan dzirdētie pieredzes stāsti, gan darba specifika ļāvusi pārliecināties, ka par līdz šim maigāko atzītais vīrusa paveids omikrons gan tiešām nepārpilda slimnīcas, bet pārliecinoši lielākajai daļai inficēto cilvēku nepatīkamus slimības simptomus tomēr rada.

Lai sarunātu interviju ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoru Perevoščikovu, kura analīzē ieklausās gan sabiedrība, gan lēmumu pieņēmēji, nepieciešama zināma neatlaidība. Perevoščikovs ir atsaucīgs, taču ļoti aizņemts, tāpēc SPKC preses sekretāre izklausās gluži vai pārsteigta, kad zvana pavēstīt – ceturtdienas pusdienlaikā pusstundu sarunai ar portālu “Delfi” tomēr izdevies izbrīvēt.

Vai jūs arī esat starp optimistiem par to, ka mēs piedzīvojam pandēmijas beigu sākumu?

Es nevaru būt ne optimists, ne pesimists – mums vajadzētu būt reālistiem. Mēs zinām to, ka sabiedrībā ir vismaz trīs vai četri koronavīrusi, kuri ir iesakņojušies cilvēku populācijā, un tagad tie ir parasti vīrusi, kuri rudens un ziemas laikā izraisa cilvēkiem vieglas saslimšanas. Mēs nezinām, cik laika tas aizņēma toreiz – vai tas bija viens gads, divi gadi, varbūt tie bija 10 gadi. Pagaidām mums ir zināms, ka apmēram ik pēc pusgada šis vīruss mainās un izplatās sabiedrībā ar diezgan nozīmīgām izmaiņām. Iepriekšējie celmi – alfa un delta – varēja apiet iepriekš iegūto imunitāti un cilvēki slimoja un smaguma pakāpe pat pieauga. Šoreiz mēs redzam, ka omikrona variants nav tik jutīgs pret iepriekš iegūto imunitāti, bet neizraisa smagu saslimšanu. Vai tā ir gadījuma parādība – grūti pateikt. Mēs nevaram dotajā brīdī teikt, ka viss – vairs mutāciju nebūs un omikrons nostabilizēsies uz visiem laikiem.

Vasaras laikā saslimstība noteikti būs zema. Kas pa šo laiku stimulēs cilvēku imunitāti? Tikai vakcinācija. Ja vakcinācija nebūs veikta, tas nozīmē, ka uz rudens laiku tiem, kuriem bija iepriekš iegūta imunitāte, tā būs zināmā mērā pazaudēta. Tas notiek ar daudzām vakcīnām, kas nav dzīvas – tās nevar izraisīt imunitāti uz visu mūžu.

Ja celms mainīsies uz kādu citu, tad mēs nevaram zināt, tāpēc droši vien neviens pasaulē tagad nedos skaidru un gaišu atbildi, pareģojumu, ka turpmākā epidēmijas trajektorija ir zināma.

Tad faktiski tās cerības, ka nākamie celmi būs tikai maigāki, arī īsti nav pamatotas?

Spriežot pēc vairākām citām slimībām, piemēram, gripas vīrusiem – pirmie vīrusi bija tādi pamatīgi, ar stipru šī vīrusa virulenci un smagām saslimšanām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!