Seši no Talsu novada domes esošās koalīcijas deputātiem iesnieguši pieprasījumu par neuzticības izteikšanu novada domes priekšsēdētājam Dainim Karolam (LZS), apstiprināja domes pārstāve Inita Fedko.
Savā pieprasījumā Andis Astrātovs, Oļegs Solovjovs, Gerda Zeberiņa, Ģirts Kalnbirze (partija "Talsu novada attīstībai", kas iepriekš faktiski bija Tautas partijas Talsu nodaļa), Inga Gluzda (ievēlēta no JKP, bet bez politiskās piederības) un Daiga Feldmane (LRA) norādījuši uz domes vadības bezdarbību un nolaidību, kā arī haosu pašvaldības kapitālsabiedrībās SIA "Talsu ūdens" un SIA "Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība "Piejūra"".
Deputāti pieprasījuši 11. jūlija Talsu novada domes sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par neuzticības izteikšanu mēram Karolam.
2017. gadā pašvaldību vēlēšanās Talsu novadā tika ievēlēti 17 deputāti, kas pārstāv sešas partijas. Lai panāktu domes priekšsēdētāja atcelšanu no amata par šādu lēmumu ir jānobalso deviņiem deputātiem.
Par Karola atbrīvošanu no amata gatavi balsot seši koalīcijas deputāti. Patlaban nav zināms, kā rīkosies trīs opozīcijas deputāti Edgars Zelderis, Ilva Norenberga un Lauris Pīlēģis, kas pārstāv partiju "Mēs - Talsiem un novadam".
Kā apstiprināja Zelderis, arī opozīcijas deputāti balsos par Karola atstādināšanu no amata. Šādu rīcību viņš skaidro ar to, ka patlaban pie varas esošajai komandai darbi nesokas, valdot haoss un iestājusies politiskā krīze. "Patlaban Talsos ir otra Rīga," situāciju raksturoja Zelderis.
Opozīcijas deputāti uzskata, ka visas pašvaldībā ievēlētās partijas divu gadu laikā jau ir pabijušas pie varas, tādēļ viņi kā vienīgo izeju saskata ārkārtas vēlēšanu rīkošanu, jo pēc tām varētu tikt ievēlēti jauni cilvēki un situācija pašvaldībā stabilizēties, pauda Zelderis.
Savukārt esošais domes priekšsēdētājs Karols teica, ka viņš nepiekrīt koalīcijas partiju sešu deputātu paustajiem pārmetumiem par bezdarbību un nolaidību pašvaldības darbā, kā arī problēmām pašvaldības kapitālsabiedrībās, jo arī šie deputāti ir balsojuši par lēmumiem, kas attiecas uz pašvaldības kapitālsabiedrībām un ir līdzatbildīgi.
Viņš uzskata, ka gada laikā ir izdarīts daudz, lai pašvaldības darbu padarītu atklātāku, tiek nodrošināta domes sēžu tiešraide, katrs deputāts varēja strādāt tajā komisijā, kurā viņš vēlējās, piebilda Karols.
Domes priekšsēdētājs izteicās, ka viņš neturas pie krēsla, jo allaž bijis komandas cilvēks, un ja novada iedzīvotāji būs ieguvēji no vadības maiņas, tad viņam neesot iebildumu. Pašvaldības vadītājs pieļauj iespēju, ka varētu nonākt arī līdz tādam risinājumam, ka tiek rīkotas ārkārtas vēlēšanas, lai gan cer, ka deputāti spēs vienoties par jaunu kandidatūru domes priekšsēdētāja amatam, sasaukt ārkārtas sēdi un ievēlēt jaunu pašvaldības vadītāju.
Jau vēstīts, ka seši pret esošo mēru sacēlušies koalīcijas deputāti, kā arī Karols, Almants Kalniņš (LZS), Alfons Spēks (LZP), Tabita Kalniņa (LZP), Edmunds Demiters (V) un Normunds Tropiņš (V) 2018.gada 28.jūnijā sasauca ārkārtas sēdi, kurā no amata gāza toreizējo domes priekšsēdētāju Edgaru Zelderi ("Mēs - Talsiem un novadam"), kurš amatā bija vairāk nekā gadu.
Karols pērn 27. jūnijā paziņoja, ka 2017. gadā pēc pašvaldību vēlēšanām izveidotā Talsu novada domes koalīcija "de facto" beigusi pastāvēt, bet 28.jūnijā neuzticības balsojumā amatu zaudēja līdzšinējais Talsu novada domes priekšsēdētājs Zelderis. Par Zeldera atbrīvošanu no amata nobalsoja 12 deputāti, bet pieci balsoja "pret".
Zeldera pārstāvētā partija paziņojumā pauda pārliecību, ka ne jau neapmierinātība ar Zeldera vadības stilu, uz ko bija norādījuši viņa demisija pieprasītāji, esot bijis iemesls vēlmei noņemt viņu no amata, bet gan "Zeldera cīņa pret korupciju un naudas izsaimniekošanu Talsu novada pašvaldībā", bija teikts Zeldera vadītās partijas "Mēs - Talsiem un novadam" paziņojumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
