Sievietes Latvijā miegam nedēļā velta par vienu stundu vairāk nekā vīrieši, liecina Centrālās statistikas pārvaldes pētījums par Latvijas iedzīvotāju laika izlietojumu 2003.gadā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Vidēji nedēļā viens Latvijas iedzīvotājs miegam velta 62 stundas un 36 minūtes jeb 8,9 stundas diennaktī.

Latvijā vīrieši caurmērā nedēļā par deviņām stundām vairāk nekā sievietes velta peļņas darbam. Savukārt sievietes kopumā patērē apmēram divreiz vairāk laika nekā vīrieši mājsaimniecības darbiem un bērnu aprūpei.

Mācībām vidēji nedēļā vīrieši velta četras stundas un 50 minūtes, sievietes - 16 minūtes mazāk nekā vīrieši.

Apsekojuma dati liecina, ka viens Latvijas iedzīvotājs 1,2 stundas sava nedēļas laika izlieto brīvprātīgajam darbam un palīdzot citiem. Abiem dzimumiem šis laika apjoms ir gandrīz vienāds.

Vidējais vīriešu brīvā laika apjoms Latvijā ir 34,6 stundas nedēļā, bet sievietēm tas ir apmēram par četrām stundām mazāks. Vīrieši vidēji Latvijā ceļā pavada desmit stundas un četras minūtes nedēļā, bet sievietes - par vienu stundu mazāk. Šī atšķirība ir vērojama visos apdzīvotās vietas tipos, norāda CSP.

Rīdzinieki personiskajai aprūpei patērē 79 stundas un 15 minūtes nedēļā, kas caurmērā ir par 2,5 stundām vairāk nekā citviet Latvijā. Rīdzinieki arī guļ par 1,5 stundām ilgāk.

Laikā, kas tiek tērēts personiskajai aprūpei, ieskaita arī miegam atvēlēto laiku.

Gluži pretēji ir ar mājsaimniecības darbiem un bērnu aprūpei patērēto laiku. Rīgā tas ir vismazākais, bet pārējās pilsētās pieaug par 3,2 stundām, laukos - gandrīz par piecām stundām nedēļā.

Pārvietošanās jeb ceļā pavadītais laiks pēc apjoma vislielākais ir Rīgā - vidēji desmit stundas un 39 minūtes nedēļā. Pārējo pilsētu iedzīvotāji ceļam vidēji nedēļā patērē apmēram vienu stundu mazāk, bet laukos par 2,5 stundām mazāk laika.

Peļņas darbam un mācībām patērētā laika, kā arī brīvā laika apjoms Rīgā, pārējās pilsētās un laukos būtiski neatšķiras un ir tuvu vidējam laika izlietojumam Latvijā, secināts pētījumā.

Peļņas darbam Latvijā vislielāko laika apjomu velta cilvēki vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem.

Savukārt miegam pusaudži vidēji patērē apmēram 71 stundu nedēļā, bet 15-24 gadu vecumā - jau vidēji par astoņām stundām nedēļā mazāk. Vecumā no 25 līdz 64 gadiem miegam patērētais laiks svārstās starp 59 un 60 stundām nedēļā, bet, sasniedzot 65 gadu vecumu, miegam atvēlētais laiks atkal pieaug līdz gandrīz 70 stundām nedēļā.

Latvijā mazākais brīvā laika apjoms ir iedzīvotājiem vecuma grupā no 25-44 gadiem, proti, 28 stundas vīriešiem un apmēram 23 stundas sievietēm.

Pētījums par Latvijas iedzīvotāju laika izlietojumu tika veikts atbilstoši Eiropas statistikas biroja "Eurostat" izstrādātajai metodoloģijai. Pasaules praksē aptaujas iedzīvotāju laika izlietojuma izpētei notiek vidēji reizi piecos vai desmit gados. Iepriekšējais pētījums par iedzīvotāju laika izlietojumu Latvijā notika 1996.gadā, un to veica Centrālā statistikas pārvalde sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtu.

Salīdzinot ar 1996.gadu, 2003.gadā nodarbināto Latvijas iedzīvotāju kopējā laika izlietojumā ir palielinājies pašaprūpei tērētais laiks. Palielinājies vīriešu patērētais laiks peļņas darbam, pārvietošanās laiks jeb laiks, kas pavadīts ceļā. Ir samazinājies mājsaimniecības darbiem un ģimenes aprūpei veltītais laiks. Visu izmaiņu rezultātā ir nedaudz pieaudzis brīvā laika apjoms.

2003.gadā apsekojumā par laika izlietojumu tika iekļauti visi Latvijas iedzīvotāji, sākot no desmit gadu vecuma. Apsekojums notika laika posmā no 2003.gada februāra līdz augustam un 2003.gada oktobrī un novembrī - tā, lai būtu pārstāvēti visi gadalaiki, jo tie ietekmē sezonas darbiem patērēto laiku, brīvā laika izlietojumu, atvaļinājumu un citas būtiskas sociālās dzīves jomas.

Apsekojuma gaitā tika aptaujāti 3966 iedzīvotāji, no tiem 1070 Rīgā, 1480 - pārējās Latvijas pilsētās, 1416 - laukos. Rezultātā tika iegūta informācija par laika izlietojumu 3804 darba dienās, 1951 sestdienā un 1841 svētdienā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form