Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā spriedums, ar kuru apmierināta ģenerālprokurora prasība par reliģiskās organizācijas "Pirmā Evaņģēliskā Jēzus draudze" darbības izbeigšanu, "Delfi" uzzināja Senātā.
Pieteikumu tiesā par draudzes darbības izbeigšanu iesniedza toreizējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, jo ģenerālprokuratūrā bija izvērtēta Valsts drošības dienesta (VDD) 2020. gada 17. februāra vēstule un pārbaudes materiāli par "Pirmās Evanģēliskās Jēzus draudzes" darbību.
Nozīmīgākais pamats reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanai bija krimināllietā konstatētie fakti saistībā ar 21 gadu vecas sievietes un viņas jaundzimušā nāvi 2019. gada maijā. Ģenerālprokuratūrā tolaik norādīja, ka sievietei un jaundzimušajam reliģiskas pārliecības dēļ netika nodrošināta medicīniskā palīdzība.
Ģenerālprokurors bija atzinis, ka saņemtie materiāli satur ziņas par Satversmes, pārnacionālu tiesību aktu un Latvijas likumu pārkāpumiem, sabiedriskā miera un personu veselības apdraudējumu, tāpēc iesniedzis pieteikumu izbeigt minētās reliģiskās organizācijas darbību.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Vidzemes rajona tiesa 2022. gada 26. augustā prasību noraidīja, izsakot draudzei brīdinājumu, bet Vidzemes apgabaltiesa, skatot lietu apelācijas kārtībā, nosprieda ģenerālprokurora prasību apmierināt un draudzes darbību izbeigt.
Savukārt Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, jo kasācijas sūdzības argumenti nerada pamatu uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas rezultāts ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.
Senāta lēmums nav pārsūdzams.
"Delfi" jau rakstīja, ka pirmās instances tiesa norādīja, ka tā guvusi pārliecību, ka pēc notikušā – jaunās sievietes un viņas jaundzimušā nāves mājdzemdībās – draudzē vairākkārt uzsvērts un mudināts draudzes locekļiem apmeklēt ģimenes ārstu, kā arī grūtniecēm stāties uzskaitē un sekot līdzi savam veselības stāvoklim.
Līdz ar to pirmās instances tiesa lēma, ka saskaņā ar Reliģisko organizāciju likuma 18. panta piektās daļas noteikumiem draudzei izsakāms brīdinājums, neizbeidzot tās darbību, jo, likvidējot draudzi, 95 draudzes locekļiem tiktu liegta iespēja turpināt reliģiskās izpausmes formas, piedalīties viņiem nozīmīgās reliģiskās ceremonijās, svētkos un rituālos. Tiesas ieskatā, draudzes likvidācija nebūtu samērīga ar 95 draudzes locekļu tiesībām uz reliģiskās pārliecības brīvību.
Savukārt Vidzemes apgabaltiesa lēma pretēji un apmierināja bijušā ģenerālprokurora Kalnmeiera prasību par organizācijas darbības izbeigšanu.
Vidzemes apgabaltiesas tiesnese Zaiga Cera iepriekš uzsvēra, ka tiesa atzina par pierādītiem Kalnmeiera izvirzītos argumentus, ka reliģiskās organizācijas darbība bijusi pretrunā ar Satversmi un Latvijas likumiem, kā arī tā ar savu darbību apdraud demokrātisko valsts iekārtu un sabiedrisko drošību.
Reliģisko organizāciju likums nosaka, ka reliģiskā organizācija vai tās iestāde izbeidz darbību ar tiesas nolēmumu. Savukārt tiesa reliģiskās organizācijas darbību var izbeigt, ja tā ir pretrunā ar Satversmi vai citiem normatīvajiem aktiem, ja reliģiskā organizācija aicina citus neievērot likumu, ja organizācija ar savu darbību (mācību) apdraud demokrātisko valsts iekārtu, valsts drošību, sabiedrības drošību vai kārtību, kā arī citu personu veselību un tikumību.
Ar dienu, kad likumīgā spēkā stājas tiesas nolēmums par reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanu, reliģiskajai organizācijai tās statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā jāpieņem lēmums par tās īpašuma tiesību pārņemšanu. Ja īpašuma tiesību pārņēmēja nav, īpašumu pārņem valsts.
Jau vēstīts, ka Zemgales rajona tiesa Jelgavā skata krimināllietu, kurā saistībā ar mātes un bērna nāvi dzemdībās, kas norisinājušās mājās, apsūdzēti vairāki "Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes" locekļi, tai skaitā mirušās sievietes vīrs un tēvs, kā arī draudzes garīgā līdera sieva. Tiesas sēde šajā krimināllietā plānota šā gada 31. maijā, vēsta aģentūra LETA.
Krimināllietas materiāli satur informāciju par dažādiem ierobežojumiem, kas tiek uzspiesti draudzes locekļiem, tostarp, aizliegums apmeklēt ārstus, stāties grūtniecības uzskaitē, strādāt un mācīties, kontaktēties ar ģimenes locekļiem, kas izslēgti no draudzes, iepriekš informēja prokuratūrā.
Draudzes locekļi dzīvo noslēgtās kopienās, ierobežojumi tiek uzspiesti pret viņu gribu, tāpēc personas spiestas rīkoties pretēji savām sociālajām, finansiālajām un veselības interesēm, kvalificētas medicīniskās palīdzības vietā tiek izmantotas lūgšanas, ģimenes veidotas atbilstoši norādījumiem, pārdoti īpašumi, liegta saskarsme ar ģimenes locekļiem, kas izslēgti no draudzes.
Laikraksts "Latvijas Avīze" iepriekš ziņoja, ka 21 gadus vecajai sievietei sākās dzemdības. Viņas 25 gadus vecais vīrs Renārs, 51 gadus vecais tēvs Valdis Simsons un 40 gadus vecā reliģiskās draudzes garīgā līdera sieva Solvita Dāvida nolēmuši dzemdības pieņemt paši, lai arī nevienam no viņiem nav medicīniskas izglītības.
Dzemdību rezultātā bērns piedzima nosmacis, bet māte vēlāk nomira no vissmagākās grūtniecības toksikozes formas – eklampsijas. Dzemdību laikā sievietei vīrieši turējuši sievietei kājas, mutē viņai likta karote, bet nākamajā dienā sievietei dots vien padzerties ūdeni, atsaucoties uz prokurores Zinaīdas Egles apsūdzību vēstīja laikraksts.
Lietā minētās trīs personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma 137. un 141. panta 2. daļas jeb par neatļautu ārstniecību un atstāšanu bez palīdzības, par ko draud cietumsods līdz astoņiem gadiem.
"Pirmā evaņģēliskā Jēzus draudze" ir Latvijā oficiāli reģistrēta reliģiska organizācija.
