Uz fonda padomes priekšsēdētāja amatu tika izvirzīti divi kandidāti – NVO sektora pārstāve biedrības "Kurzemes NVO centrs" valdes priekšsēdētāja Inese Siliņa un kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
Balsojums notika divās kārtās, atbilstoši SIF nolikumā noteiktajai kārtībai, kuru rezultātā lēmums netika pieņemts. Atkārtots balsojums ar mērķi izraudzīt SIF padomes priekšsēdētāju, notiks nākamajā sēdē, kura plānota 30. augustā.
Pirmajā sēdē SIF padome vienbalsīgi lēma un aicināja Valsts kanceleju izstrādāt amata konkursa nolikumu un koordinēt atlases procesu saistībā ar SIF sekretariāta direktora amata konkursu.
SIF padomes locekļi – Inese Siliņa, biedrības "Veselības un sociālais serviss "Artemīda""valdes priekšsēdētāja Jolanta Eihentāle un Puntulis kā SIF padomes locekļi iesaistīsies atlases dokumentu izstrādē un sniegs atbalstu Valsts kancelejai.
Piektdien padomes sēdē piedalījās 11 no 12 SIF padomes locekļiem. Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvis, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) turpina pildīt padomes priekšsēdētāja amatu līdz jauna ievēlēšanai.
Jau vēstīts, ka NVO pārstāvji bija pauduši bažas, ka par padomes priekšsēdētāju varētu kļūt Nacionālās apvienības politiķis, Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks, kurš fonda padomē ir deleģēts kā Ministru prezidenta pārstāvis.
Pirms padomes sēdes Parādnieks solīja, ka savu kandidatūru neizvirzīs, bet iepazīstinās fondu ar savu redzējumu. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc NVO paustajām bažām publiski aicināja Parādnieku nekandidēt uz priekšsēdētāja amatu.
SIF ir publisks nodibinājums, kas izveidots 2001. gadā ar mērķi finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju. SIF atbalsta arī publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanu.
Tas īsteno valsts budžeta, Eiropas Savienības politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības finansētās programmas. Fonds īsteno vairākas programmas, tajā skaitā "Latviešu valodas apguve remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem", "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā", "Atbalsts diasporas un Latvijas bērnu kopējām nometnēm", "NVO fonds". Caur fonda programmām tiek sadalīti ievērojami līdzekļi.
Par integrācijas jomu atbildīgā Kultūras ministrija (KM) jau pērn izstrādāja grozījumus SIF likumā, lai uzlabotu SIF uzraudzību, nosakot skaidrus fonda padomes pienākumus, atbildību un izskatāmo jautājumu loku, par ko jālemj, piedaloties klātienē vairākumam padomes pārstāvju.
Iepriekšējās Saeimas laikā tos neizdevās pieņemt, bet rudenī ievēlētā 13. Saeima to izdarīja, lai gan arī tai negāja tik gludi – Valsts prezidents likuma grozījumus nodeva atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Galu galā 8. jūlijā grozījumi tika pieņemti un 23. jūlijā stājās spēkā. Par likumprojektu atbildīgā ziņotāja, frakcijas "Attīstībai/Par!" deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska tolaik pauda gandarījumu, ka fondā ir samazināts locekļu skaits, palielināta nevalstisko organizāciju proporcija un ir izdarītas citas labas izmaiņas.
Iepriekš fonda padomē bija 18 pārstāvji – seši ministri, seši NVO pārstāvji, Valsts prezidenta pārstāvis un pieci pārstāvji no plānošanas reģioniem. Ilgus gadus fonda padomi vadījis Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvis, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).
Pēc grozījumu pieņemšanas pārejas periodā padomē darbojas pieci ministri – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, tieslietu ministrs, labklājības ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, kultūras ministrs -, un Ministru prezidenta pārstāvis, kā arī pieci NVO pārstāvji. Būtiska nianse likumā ir tā, ka padomei lēmumi jāpieņem vismaz ar septiņām balsīm no 11. Padomes priekšsēdētāja darbs nav apmaksāts.
