Silenieks: 'zaļie' pirmdien ne Bērziņu, ne kādu citu par prezidenta kandidātu nevirzīs

Pirmdien ZZS notiks valdes un frakcijas kopsēde, kurā vispirms Bērziņš "pēc situācijas apzināšanas" vispār izlems, "vai joprojām pastāv uz savu virzīšanu," portālam "Delfi" pastāstīja ZZS frakcijas vadītāja Augusts Brigmanis. "Ja jā, tad nākamais jautājums – kas viņu virza, un to mēs lemsim, bet pēc tam apzināsim, kuri deputāti frakcijā gatavi par viņu balsot," skaidroja Brigmanis.

Silenieks kategoriski noliedza pieļāvumus, ka Bērziņu, kurš ceturtdien publiski pieteicās kā potenciālais prezidenta amata kandidāts, jau pirmdien kā savu kandidātu kopīgi varētu nosaukt visi četri LZP pārstāvji ZZS frakcijā. "Absolūti nē, pilnīgi nē – lai varētu kopā viņu virzīt, tad vajag par to izlemt valdē, kas nenotiks ātrāk par otrdienu," sacīja Silenieks.

Viņš arī apgalvoja, ka ""zaļie" nebūs tie, kas virzīs, dodu 80%, ka nevirzīs neko," un otrdienas rītā LZP valde paziņos nevis par kāda kandidāta virzīšanu, bet gan sniegs "plašāku viedokli" par prezidenta vēlēšanām, sacīja Silenieks.

LZP līdzpriekšsēdētājs uzsvēra, ka partijai, lai kādu virzītu, jābūt pārliecinātai par kandidātu. "LZP ir vienīgā partija, kurai ir skaidra ideoloģija, jo zaļā filozofija ir svarīga visā pasaulē, tāpēc mēs tos pašus jautājumus, ko uzdevām (tagadējam prezidentam un šī amata kandidātam Valdim) Zatleram – par atomenerģiju, zaļo dzīvesveidu – uzdosim jebkuram kandidātam: mūsu, ne mūsu, Bērziņam, (valsts kontrolierei Ingunai) Sudrabai – jebkuram," klāsta Silenieks.

Silenieks uzskata, ka Bērziņš varētu iesniegt savu kandidatūru Saeimas prezidijā pats, "lai neviens nerunā tur: Lemberga ieliktenis vai Valmieras grupējums..." LZP līdzpriekšsēdētājs klāsta, ka nebūtu nekas slikts, ja deputāts pats sevi pieteiktu kā prezidenta kandidātu, skaidrojot: "Jā, tas nav saskaņā ar tradīcijām, bet tās taču var mainīt."

Pats Bērziņš portālam "Delfi" sacīja, ka līdz pirmdienai, kad paredzēta ZZS valdes un pēc tam arī frakcijas sēde, neko nevarot komentēt, jo "no manis viena nav viss atkarīgs". "Principā es pats sevi esmu izvirzījis tikai izvērtēšanai," uzsvēra deputāts, ar to likdams noprast, ka viņam svarīgs ZZS frakcijas biedru viedoklis. Ar atbalsta vākšanu sev Bērziņš piektdien nenodarbojas, jo dienu pavada savos laukos.

Silenieks gan apgalvo, ka pirmdien ZZS valdē nekādu oficiālu lēmumu par kandidāta virzīšanu nevarēs pieņemt, jo balsstiesības tajā ir tikai Latvijas Zemnieku savienībai un LZP, bet reģionālo spēku – Liepājas partijas un "Latvijai un Ventspilij" pārstāvji piedalās ar padomdevēju tiesībām. Viņš gan neizslēdza iespēju, ka otrdien LZP varētu izlemt virzīt arī Bērziņu: "Kāpēc ne?"

Arī ZZS frakcijas deputāts Jānis Klaužs, kurš jau trešdien bija klāt Bērziņa sarunā ar Brigmani, tāpēc neoficiāli minēts kā potenciālais Bērziņa izvirzītājs, portālam "Delfi" apgalvoja, ka "šī brīža prioritāte man ir meža stādīšana". Piektdienu Klaužs pavadīja Latgalē meža darbos un apgalvoja, ka Rīgas intrigās, "kurš kuru uzmetīs un ko sashēmos", viņš nepiedaloties, jo "nākamās nedēļas būs pietiekami interesantas".

Arī Brigmanis atzina, ka brīvdienās visi deputāti var mierīgi sakārtot domas, arī pats Bērziņš " tagad varēs palasīt un uzzināt par sevi presē daudz ko jaunu". "Varbūt viņš pirmdien atnāks un pateiks –ziniet, nē, man tas nav vajadzīgs," neizslēdz ZZS frakcijas vadītājs.

Tikmēr "Saskaņas centra" frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, piektdien atgriezies no Ķīnas, apgalvoja, ka SC gala lēmumu par to, vai virzīs savu kandidātu, pieņems valdes sēdē otrdien. Viņa personīgais viedoklis ir, ka tas nebūtu pareizi, jo "politiskā greizsirdība" liegtu šādu kandidātu ievēlēt, un Urbanovičs prognozēja, ka tāds būs arī SC gala lēmums.

Par Bērziņu SC līderis neņēmās spriests, jo viņš neesot izvirzīts, un "diemžēl ar mani neviens runāt par viņu nebija ieradies, lai gan vairāk nekā pusi dienas biju frakcijā". Urbanovičs uzsvēra, ka SC frakcija tiksies ar visiem oficiāli pieteiktajiem kandidātiem neatkarīgi no tā, kas būs to virzītāji. Arī par atbalstu Zatleram SC neko neesot izlēmusi – "ne vienu, ne otru," apgalvoja Urbanovičs. Portālam "Delfi" gan neoficiāli zināms, ka par tagadējo prezidentu SC neesot ieinteresēti balsot.

Tikmēr pat Zatleram kvēlāko atbalstu izteikušajā "Vienotībā", pretēji publiski paustajām runām par Zatlera izredzēm kā "diezgan labām" vai "50 pret 50", cerības par prezidenta pārvēlēšanu faktiski jau ir zudušas, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija. Savukārt vēl oficiāli neizvirzītā Bērziņa ievēlēšana tiek gaidīta kā nenovēršamība – ja ne pirmajās, tad otrajās vēlēšanās, jo ne žurnālistiem, ne politiķiem neesot argumentu pret viņu.

Jau vēstīts, ka no Vidzemes ievēlētais Saeimas deputāts Andris Bērziņš (ZZS), kurš bijis Latvijas Unibankas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs, apsver iespēju kandidēt Valsts prezidenta vēlēšanās, un savu lēmumu sola paziņot pirmdien. Tomēr ZZS frakcijas vadītājs Brigmanis uzsver, ka viņš nebūs frakcijas virzīts kandidāts un viņu varētu izvirzīt atsevišķi deputāti.

Pirmajā prezidenta kandidātu izvirzīšanas dienā ceturtdien apvienība "Vienotība" un "Par Labu Latviju", kā iepriekš solīts, oficiāli iesniedza Saeimas prezidijā pašreizējā Valsts prezidenta Zatlera kandidatūru ievēlēšanai uz vēl vienu termiņu.

Savukārt nacionālās apvienības VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis norādīja, ka frakcija neuzskata par lietderīgu iesaistīties "sacīkstēs par to, kurš ātrāk iesniegs Zatlera kandidatūru". Ja jau divas frakcijas ir to izdarījušas, VL-TB/LNNK varētu "taupīt papīru un to nedarīt", taču tas nemainot faktu, ka frakcija atbalsta Zatleru un par viņu balsos, sacīja politiķis.

Ceturtdien sākās Valsts prezidenta vēlēšanu maratons – politiķiem līdz 24.maijam jāiesniedz kandidatūras prezidenta amatam. Vienīgais līdz šim partiju nominētais kandidāts ir pašreizējais prezidents Zatlers, taču skaidrības par to, vai viņa pārvēlēšanai pietiek balsu, vēl joprojām nav, un gan publiski, gan aizkulisēs ik pa laikam izskan arī citu potenciālo valsts augstākās amatpersonas pretendentu vārdi.

Zatlers marta vidū paziņoja par gatavību kandidēt uz otro pilnvaru termiņu. Kandidatūras prezidenta amatam politiķiem jāiesniedz no 19. līdz 24.maijam, bet no 25.maija līdz 8.jūnijam ir jāorganizē prezidenta vēlēšanas.