Šāds gadījums ir sezonai neraksturīgs. Kārkliņa norādīja, ka neviens no pieredzējušiem ārstiem savā praksē neatceras nevienu gadījumu, ka inficēšanās ar encefalītu būtu diagnosticēta ziemā. Visticamāk, tas skaidrojams ar decembrim neierasti silto laiku.
Pacientam ērce bija piesūkusies, uzturoties mežā.
Ārsti infektologi aicina iedzīvotājus ielūkoties savās potēšanas pasēs un pārliecināties, vai nav pienācis laiks revakcinācijai pret ērču encefalītu. Tiem, kuri vispār nav potējušies, šis ir labākais brīdis sākt vakcināciju, lai, iestājoties pavasarim, kad sākas ērču tipiskais aktivitātes periods, būtu aizsardzība pret saslimšanu ar ērču encefalītu.
Tāpat ārsti norāda, ka ērces parasti parādās un liek par sevi manīt, tiklīdz gaisa temperatūra sasniedz +5 grādus pēc Celsija, bet masveidīgi tās kļūst aktīvas, kad gaisa temperatūra pārsniedz +5 grādus, tomēr atsevišķas ērces var aktivizēties arī pie nedaudz zemākas temperatūras vietās, kur sniegs jau nokusis. Ērču aktivitātes periods parasti ilgst no marta līdz oktobrim, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos aktivitātes periods var būt garāks.