Viņš norādīja, ka tiešo līgumu slēgšana attiecībā uz siltumu īsti nav iespējama un nav pamatota.
Akermanis teica, ka runa ir par civiltiesisku īpašuma problēmu. Proti, caurules līdz mājai ir siltumuzņēmuma atbildības joma. Savukārt māja ar tai piederošo iekšējās siltumapgādes sistēmu ir viens inženiertehniskais veselums, un no tās nav izdalāmi atsevišķie klienti. Pēc viņa vārdiem, "ir nonsenss iedomāties", ka tagad var noteikt, ka norēķini nav mājas apsaimniekotāja atbildība un siltumapgādes uzņēmumiem jāslēdz līgumi ar dzīvokļu īpašniekiem.
"Tādā gadījumā siltumuzņēmumiem tiek piedāvāts pa svešām caurulēm, kas viņiem nepieder, piegādāt nevis siltuma enerģiju, bet citu pakalpojumu - apkuri un siltā ūdens sagatavošanu," teica LUSA valdes loceklis.
To, ka šāda prasība slēgt siltumenerģijas piegādes līgumus ar dzīvokļiem ir nepamatota, apstiprina arī Augstākās tiesas Senāts, norādīja Akermanis, atsaucoties uz 8.marta lēmumu Nataļjas Zaicevas pieteikumā saistībā ar pienākumu pakalpojumu sniedzējiem noslēgt līgumus tieši ar viņu.
Akermanis minēja, ka jau apgabaltiesa atzina: siltumenerģijas un ūdens piegāde dzīvokļiem notiek, izmantojot mājas kopējās komunikācijas, tādējādi siltumenerģijas un ūdens piegādi sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina nevis pie atsevišķā dzīvokļa robežas, bet pie kopīpašuma robežas. Tā kā dzīvokļu komunikācijas nav tieši pieslēgtas pakalpojumu sniedzēju sistēmām, tehniski nav iespējams pievadīt siltumenerģiju un ūdeni katram dzīvoklim atsevišķi. Atsaucoties uz apgabaltiesas norādīto, Akermanis uzsvēra, ka līdz ar to nav pamatots prasījums par līguma slēgšanu ar dzīvokļa īpašniekiem.
Akermanis atzina, ka "tiek vicināts karogs", ka atsevišķās pilsētās ir tiešie norēķini, taču tur namu pārvaldes vai pašvaldības ir pilnvarojušas siltumuzņēmumus sagatavot rēķinus un iekasēt naudu. Pēc viņa domām, šādas situācijas nevajag jaukt.
Pašreizējie juridiskie dokumenti un normatīvi ir sakārtoti, nosakot atbildības robežas, un katram jādara savs darbs, sprieda Akermanis.
Ja hipotētiski siltumuzņēmumiem, kas to līdz šim nav darījuši, jāiekasē nauda no dzīvokļiem, jāsagatavo rēķini, jāseko līdzi parādiem, jātiesājas ar parādniekiem - tas viss maksā naudu, norādīja asociācijas pārstāvis. Viens no būtiskiem faktoriem, ko min LSUA, ir arī nepieciešamība veidot jaunas datubāzes, kas aptvertu visus dzīvokļus, nomaksas datus, parādus u.c. Proti, namu apsaimniekotājiem par namu iedzīvotājiem tādas jau ir, turpretī siltumuzņēmumiem tās būtu jāveido no jauna. Visas šīs darbības veido papildu siltumenerģijas piegādes izmaksas, kas būs jāapmaksā gala patērētājiem, turklāt papildus Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajam siltumenerģijas tarifam, sprieda LSUA pārstāvis.
Viņš atsaucās uz regulatora nostāju, ka regulētajos tarifos šādus papildu maksājumus par papildu pakalpojumiem nav iespējams iekļaut, jo tie ir neregulēta brīvā tirgus pakalpojumi. To neparedzot tarifu noteikšanas metodika.
Loģiskāk ir turēties pie esošās likumdošanas un nemēģināt izgudrot velosipēdu, uzskata LSUA.
Akermanis pauda viedokli, ka atsevišķu negodprātīgu namu apsaimniekotāju dēļ nav pareizi jaukt visu sistēmu, un pamata arguments saistīts ar to, ka pieaugtu maksājumi klientiem. Viņaprāt, ar negodprātīgajiem apsaimniekotājiem jācīnās, izmantojot likumus un policiju.
LSUA ir arī skeptiska par ieceri izmantot izlīdzināto maksājumu, ja tas tiktu attiecināts uz siltumuzņēmumiem. Asociācija uzskata, ka šādu sistēmu var izmantot namu apsaimniekotāji.
Kā ziņots, Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisija plāno pievērsties jautājumam par izmaiņām normatīvajos aktos, kas paredzētu, ka iedzīvotāji par komunālajiem pakalpojumiem varētu norēķināties tieši ar to sniedzējiem.
Jautājums aktualizējās saistībā ar vairākiem gadījumiem, kad iedzīvotājiem radušās problēmas ar namu apsaimniekotājiem, un šis ierosinājums ir piedāvāts, lai izvairītos no situācijas, kad negodīgi māju apsaimniekotāji no iedzīvotājiem iekasē maksājumus par siltumu un ūdeni, bet vēlāk par šiem pakalpojumiem nenorēķinās ar pakalpojumu sniedzējiem.
SIA "Rīgas ūdens" norādījusi, ka šādas izmaiņas ir saistāmas ar lielām izmaksām, turpretī Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija atbalsta šo ieceri.
