Latvija sīriešu bēgļiem neliekas pārāk pievilcīga valsts. Pirmkārt, tas ir saistīts ar finansiālo aspektu, jo Latvija nav spējīga katram bēglim maksāt 400 vai 500 eiro mēnesī. Tā intervijā laikrakstam "Diena" saka Latvijas pilsonību ieguvušais Sīrijas zobārsts Abdulkarims Alkadi.

"Ja nav iespējams atrast darbu, tad kā lai viņi izdzīvo?" atzīst Alkadi, vienlaikus arī norādot, ka tajā pašā laikā Vācija bēgļiem piešķir dzīvokļus, turklāt maksā viņiem vēl 400 eiro mēnesī, kas ir pietiekami, lai izdzīvotu. Strādājot lielveikalā Latvijā, var nopelnīt apmēram 2,5–3,5 eiro stundā, tajā pašā laikā Vācijā, darot tieši to pašu darbu, maksā 10 eiro stundā.

"Es pazīstu dažus bēgļus, kas dzīvo Latvijā Muceniekos jau vairākus gadus. Viņi pirmos deviņus mēnešus saņem 240 eiro, pēc tam vairs nesaņem neko," intervijā laikrakstam atgādina sīrietis.

Pēc Latvijas pilsonības iegūšanas, viņš tagad strādājot Briselē. "Man ir mainīgs darba grafiks, kas ļauj apvienot arī strādāšanu Latvijas zobārstniecības klīnikā. Uz Beļģiju devos labāku iespēju meklējumos. Sekoja smagas sarunas ar sievu Ingu, kura ļoti nevēlējās, lai es braucu prom. Tomēr mani motivēja ne tikai alga, bet arī interese, vai tas vispār darbosies. Tagad arvien biežāk domāju atgriezties uz palikšanu Latvijā, kur es patiešām jūtos kā mājās," stāsta Alkadi.

Viņš ir pārliecināts, ka visi viņa tautieši nedosies bēgļu gaitās un cilvēki Sīrijā būs vienmēr. "Ziniet, lielākā daļa civiliedzīvotāju ir atteikušies pamest valsti, par spīti tam, kas tur notiek. Sīrijā ir apmēram 24 miljoni iedzīvotāju, tikai maksimums seši miljoni ir devušies bēgļu gaitās," stāsta Alkadi.

"Tiem, kas bēg uz Eiropu, ir zināmas ilūzijas, ka viņus šeit sagaidīs ar cieņu. Citādi jau viņi uz šejieni nenāktu. Viņi vienkārši meklē drošu vietu. Viņi grib strādāt, lai varētu veidot normālu dzīvi. Kopumā Eiropā patvērumu atraduši trīs mani draugi sīrieši, kuri tagad atrodas Vācijā. Bet katru dienu es uzzinu, ka kāds no rajona, kur es agrāk dzīvoju, ierodas Eiropā," laikrakstam "Diena" skaidro Alkadi.

Dzīvojot Latvijā viņš nav jutis citādu attieksmi savas izcelsmes dēļ.

"Nē, nav ne miņas no diskriminācijas. Beļģijā gan es jūtu citādu attieksmi – patiesībā es te jūtos kā pilnīgs svešinieks. Beļģijā sabiedrība ir sadalījusies kopienās, kas katra dzīvo savu dzīvi. Marokāņi biedrojas tikai ar marokāņiem, turki tikai ar turkiem, un beļģi ir noslēgušies savā komūnā," atzīst Alkadi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!