VDD iegūtā informācija liecina, ka vairāki Latvijas iedzīvotāji Sīrijā ir nogalināti.
Tāpat VDD norāda – Eiropas drošības dienestu pieredze liecina, ka Sīrijā un Irākā bāzētie islāmistu teroristi izmanto savus Eiropā dzīvojošos atbalstītājus, lai iegūtu no viņiem palīdzību savu darbību finansēšanai.
VDD rīcībā esošās informācijas analīze liecina, ka terorisma draudu līmenis pēdējos gados Latvijā nav mainījies un saglabājas relatīvi zems.
Latvijā nav notikuši teroristu uzbrukumi un nav konstatētas personas vai organizācijas, kuras varētu klasificēt kā teroristiskas. Pieejamā informācija neliecina, ka Latvijas teritorija tiktu izmantota teroristiska rakstura darbību atbalstam ārvalstīs.
Tāpat nav konstatētas indikācijas, kas liecinātu par teroristiski tendētu personu mēģinājumiem ieceļot Latvijā, ievest vai iegūt terora akta veikšanai nepieciešamos ieročus, sprāgstvielas, bīstamas vielas vai veikt potenciālo terorisma mērķu izlūkošanu.
Radikalizācijas riskus pēta
Veicot musulmaņu vidē notiekošo procesu novērošanu un analīzi, VDD nav konstatējis jaunas tendences, kas varētu veicināt radikalizācijas procesu izplatību.
Vienlaikus VDD redzeslokā regulāri nonāk personas ar radikalizācijas riska pazīmēm, kuru izpētei tiek pievērsta pastiprināta dienesta uzmanība. Turklāt VDD turpina pievērst pastiprinātu uzmanību arī jau iepriekš VDD redzeslokā nonākušām personām, kuru aktivitāšu analīze liecina par iespējamu radikalizāciju.
Šīs personas raksturo pārspīlēta interese par islāma radikālo interpretāciju un "Daesh" ideoloģiju, kā arī atsevišķos gadījumos kontakti ar personām, kuras pievienojušās teroristu grupējumiem. Konvertīti ir viena no galvenajām radikalizācijas riska grupām, kas potenciāli var iesaistīties teroristiskās darbībās, teikts VDD izstrādātajā stratēģijā.
Runājot par vispārējo terorisma draudu situāciju Eiropā, VDD norāda, ka vairākās Eiropas valstīs – Francijā, Lielbritānijā, Vācijā, Beļģijā un Spānijā – saglabājas augsti terorisma draudi.
"Daesh" šobrīd nav pietiekamu kaujas spēju, lai sagatavotu kaujiniekus un iesūtītu viņus Eiropā plaša mēroga uzbrukumu realizēšanai. Tomēr Eiropā dzīvojošie "Daesh" atbalstītāji turpina iedvesmoties no grupējuma ideoloģijas un realizē uzbrukumus pēc pašu iniciatīvas.
Turklāt Eiropā dzīvojošie islāmistu teroristi turpina atbalstīt konfliktu zonās esošās teroristu organizācijas, norāda Latvijas drošības dienests. Patlaban ir ierobežotas iespējas aizceļot uz Sīriju un pievienoties "Daesh", līdz ar to var prognozēt, ka pieaugs ceļošanas gadījumu skaits uz citām bruņoto konfliktu zonām.
Teroristiem jaunas metodes
VDD arī norāda, ka teroristi turpina būt inovatīvi un meklē aizvien jaunas uzbrukumu īstenošanas metodes. Iepriekšējos gados, piemēram, notika vairāki uzbrukumi, kuros teroristi izmantoja automašīnas, lai ietriektos ar tām cilvēku pūlī. Pēdējā laikā notikušajos terora aktos islāmistu teroristi pamatā izmantoja šaujamieročus un nažus, tomēr divos novērstos uzbrukumos bija iecerēts izmantot ricīna indi, kas arī ir salīdzinoši jauns darbības veids, skaidro VDD.
Pēdējo divu gadu laikā ir pieaudzis novērsto uzbrukumu skaits, kuros Eiropā dzīvojošie islāmistu teroristi mēģina izmantot ricīna indi. Civiliedzīvotāji masveida pulcēšanās vietās un policisti šobrīd ir divi islāmistu teroristu prioritārie uzbrukuma mērķi.
Papildus otrās un trešās paaudzes imigrantiem, konvertītiem (personas, kuras ir pieņēmušas islāmu savas dzīves laikā) un ārvalstu studentiem paaugstinātam radikalizācijas riskam ir pakļauti arī migrācijas krīzes laikā ieceļojušie patvēruma meklētāji un pārnācēji no bruņoto konfliktu zonām.
Nozīmīgi radikalizāciju veicinošie faktori ir ieslodzījuma vietas, teroristu propagandas izplatība internetā un salafisma atbalstītāju skaita pieaugums. Jāuzsver, ka minētās tendences var ietekmēt radikalizācijas procesus arī Latvijā, pauž VDD.
Terorisma draudu situācija Eiropā šogad nemainīsies
Prognozes liecina, ka terorisma draudu situācija Eiropā 2019. gadā nemainīsies, un terorisma draudi saglabāsies paaugstinātā līmenī.
Teroristu organizācijas ar propagandas palīdzību turpinās uzrunāt arvien jaunus sekotājus, kas veicinās radikalizācijas procesus un iesaisti teroristiskās aktivitātēs. Interneta pieaugošā loma radikalizācijas veicināšanā un terora aktu organizēšanai noderīgas informācijas izplatīšanā nodrošina to, ka terorismam var pievērsties jebkuras Eiropas valsts, tostarp arī Latvijas iedzīvotāji.
Terorisma finansēšanas novēršanas stratēģijas mērķi ir pilnveidot terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu Latvijā, stiprināt valsts spējas cīņai ar terorisma finansēšanu un uzlabot Latvijas reputāciju starptautiskajos finanšu tirgos, skaidro dienests.
Terorisma finansēšanas novēršanas stratēģijā ir raksturota terorisma draudu situācija Latvijā un citās pasaules valstīs, kā arī definēti vienoti terorisma finansēšanas novēršanas stratēģiskie pamatprincipi visām terorisma finansēšanas novēršanā iesaistītajām institūcijām Latvijā.
Stratēģijā definētie pamatprincipi palīdzēs nodrošināt efektīvu terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu Latvijā, mazinot terorisma finansēšanas riskus, un attīstīt koordinētu un efektīvu terorisma finansēšanas novēršanā iesaistīto institūciju sadarbību.
VDD atgādina, ka Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja "Moneyval" 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu par Latviju, kurā tika analizēta terorisma finansēšanas novēršanas sistēma mūsu valstī un sniegtas vairākas rekomendācijas tās uzlabošanai. "Moneyval" rekomendāciju ieviešanu koordinē Finanšu izlūkošanas dienests.
