Pēc Latvijas Studentu apvienības (LSA) jaunievēlētās valdes tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) un citiem ministrijas pārstāvjiem, LSA Sociālā virziena vadītāja Elīza Dāldere portālam "Delfi" norāda, ka vairākos jautājumos, piemēram, par studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, finansiāla atbalsta mehānismiem studējošajiem, vienprātības starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un LSA nav.
LSA ieskatā papildu finansējums atbalsta mehānismiem studējošajiem nepieciešams gan Covid-19 izraisītās pandēmijas laikā, gan arī pēc tam. Šuplinska paudusi gatavību 2022. gada budžetā kā ministrijas prioritāti virzīt valsts budžeta stipendiju apmēra saglabāšanu 200 eiro apmērā, taču, kā norāda Dāldere, skaidrības par stipendijas apmēru 2021. gada rudens semestrī nav.
Jāatgādina, ka 2020./2021. mācību gadā studējošo stipendiju apmērs tika dubultots no 99,60 eiro līdz 200 eiro mēnesī, kā arī pieauga to saņēmēju loks par aptuveni 743 studentiem.
LSA norāda, ka IZM arī atzinusi: nav skaidrības, vai valdošajā koalīcijā būs atbalsts piešķirt papildu finansējumu sociālo stipendiju fondam studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm un finansējuma apmēra celšana studiju un studējošo kreditēšanas sistēmai.
Par sociālajām stipendijām – pērn, rudenī, valdošā koalīcija konceptuāli atbalstīja sociālo stipendiju fonda ieviešanu kā ilgtermiņa atbalsta mehānismu, paredzot tam papildu finansējumu vidējā termiņa budžeta ietvarā līdz 2023. gadam. Kā norāda LSM, tikšanās laikā ar IZM pārstāvjiem, nozares ministre informēja, ka šobrīd finansējums atbalsta programmai ir piešķirts 2021. gada rudens semestrim. LSA savukārt pauž bažas par to, ka sociālu stipendiju pēc rudens semestra varētu vairs neizmaksāt.
Attiecībā uz finansējuma apmēra celšana studiju un studējošo kreditēšanas sistēmai, Šuplinska sarunā ar LSA norādījusi, ka pagājušā gada novembrī Ministru kabinets ir lēmis, ka jauni ierobežojumi kredītu izsniegšanai ir jāievieš, neparedzot papildu finansējuma piešķiršanu studiju un studējošo kreditēšanas sistēmai.
Savukārt LSA pārstāve norādīja, ka apvienība iebilst papildu ierobežojumiem. Proti, valsts galvotie studiju un studējošā kredīti šobrīd ir vienīgais atbalsta mehānisms, kas pieejams studējošajiem gan valsts, gan privātajās augstākās izglītības iestādēs, tāpēc nepieciešams meklēt kreditēšanas sistēmas pilnvērtīgai darbībai trūkstošo finansējumu, nevis noteikt jaunus ierobežojumus studentiem, kuri vēlētos saņemt šādu kredītu, pauda apvienības pārstāve.
"Lielais pieprasījums pēc šiem kredītiem ir apliecinājums, ka veiktās izmaiņas likumdošanā ir bijušas veiksmīgas un veicinājušas augstākās izglītības pieejamību plašākam skaitam studētgribētāju. Kā liecina "Swedbank" dati, līdz brīdim, kad stājās spēkā jaunais kreditēšanas modelis, vien retais students izvēlējās līdzekļus studiju maksas segšanai aizņemties, tad pērn jau 20% no visiem rudenī imatrikulētajiem studentiem studēja, pateicoties valsts galvotajam studiju kredītam," preses paziņojumā medijiem rakstīja LSA pārstāve Dāldere.
Tāpat arī LSA atgādināja par IZM izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par psihoemocionālā atbalsta pasākumiem 2021. gadā Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai", kurā nav paredzēti atbalsta pasākumi psihoemocionālās veselības uzlabošanai studējošajiem. IZM pārstāvji LSA esot skaidrojuši, ka studējošajiem kā pilngadīgām personām ir jāspēj pašiem parūpēties par sevi un studējošo psihoemocionālās veselības atbalsta pasākumi nepieciešamības gadījumā ir katras augstākās izglītības iestādes pārziņā, resursus meklējot savā budžetā.
LSA gan norāda, ka pašreizējā situācija rada nevienlīdzību studējošo vidē, jo šobrīd atbalsta mehānismu pieejamība studējošajiem ir atkarīga no pieejamo finansiālo līdzekļu apjoma augstākās izglītības iestādei un kopējā studējošo skaita.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
