Skaistumkopšanas un sporta nozares prasa ļaut atsākt darbu – cer uz Saeimas lēmumu
Foto: DELFI

Valstī noteikti ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai, kas septiņus mēnešus liedz strādāt skaistumkopšanas un sporta nozarē strādājošajiem, šīs nozares šobrīd grauj un nelabvēlīgi ietekmē sabiedrības veselību kopumā, pirmdien, 24. maijā, preses konferencē pauda Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas (LKKA) prezidente Renāte Reinsone.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Iedzīvotāji neredz jēgu ierobežojumiem [attiecībā uz skaistumkopšanas un sporta nozari] – neļauj strādāt, bet cipari nemainās," preses brīfingā teica Reinsone, norādot, ka skaistumkopšanas un fitnesa nozare spējot ievērot arī visus nepieciešamos drošības pasākumus Covid-19 izplatības mazināšanai.

Šobrīd šīs nozares sašutušas par to, ka nav zināms, kad tās darbu varētu atsākt.

Kā norādīja Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija (LVFA) vadītājs Gints Kuzņecovs, fitnesa nozare ir palikusi teju pēdējā, kas nevar uzsākt darbu. "Mēs esam vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurai nav noteikts datums, kad varam atvērties. Uzskatām, ka šī nozare palīdz un atbalsta sabiedrības veselību. Esam gatavi strādāt ar ierobežojumiem," pauda Kuzņecovs.

Jau ziņots, ka Veselības ministrija (VM), pagājušajā nedēļā pavēstīja, ka, izvērtējot Covid-19 infekcijas izplatības riskus, tā rosina cilvēkiem, kas vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19, noteikt virkni papildu atvieglojumu.

"No 15. jūnija pie nosacījuma, ja tiks sasniegta 50% vakcinācijas aptvere un uzlabosies epidemioloģiskā situācija, plānoti vēl plašāki atvieglojumi cilvēkiem, kas vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19, piemēram, kultūras, izklaides, sporta pasākumu, konferenču un mācību, ēdināšanas iekštelpās, skaistumkopšanas, fitnesa, labsajūtas u.c. pakalpojumu pieejamība," iepriekš ziņoja ministrija.

Skaistumkopšanas un sporta nozare šo ministrijas rosināto ideju vērtē visai kritiski. Kā norādīja LVFA vadītājs Kuzņecovs, šobrīd vakcinācijas aptvere valstī ir pārāk maza šādiem nosacījumiem.

"Šo septiņu mēnešu laikā gan nozares pārstāvji, gan sabiedrība, gan mediji man ir uzdevuši jautājumu – kāpēc jūs nestrādājat? Kad jūs strādāsiet? Kāpēc jūs tur ciet? Man nav atbildes uz šiem jautājumiem, es neesmu saņēmusi ne vienas amatpersonas, ne no vienas valsts institūcijas atbildes uz šiem jautājumiem. Es arī Ministru kabineta sēdē esmu teikusi visiem ministriem, ka pat slepkavām, pat noziedzniekiem ir zināms termiņš, un viņiem par labu uzvedību ir iespēja šo termiņu saīsināt. Mūsu nozarē mums, augsti kvalificētiem speciālistiem, kas ir ārstniecības personas, kas ir ieguvušas kvalifikāciju, ir ieguldījuši līdzekļus savā izglītībā, nav zināms šis termiņš," teica Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte.

Šobrīd nozaru pārstāvji visvairāk cer, ka viņiem ļaus strādāt Saeima, pieņemot viņiem labvēlīgu lēmumu.

Ņemot vērā, ka skaistumkošanas un fitnesa nozare vairākkārt vērsusi dažādu ministriju un iestāžu uzmanību šai situācijai, preses konferencē Reinfolde pauda, ka tieši ar VM komunikācija bijusi visgrūtākā, jo ministrija uz vairākām vēstulēm neesot atbildējusi vai arī atbildējusi ļoti formāli.

Jau vēstīts, ka Konkurences padomes (KP) ieskatā, pilnībā liedzot darboties skaistumkopšanas saloniem, vienlaikus pastāvot iespējai šādus pašus pakalpojumus (pamatojot tos ar medicīnisku indikāciju) saņemt ārstniecības iestādē, tiek radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija, lai gan abās pakalpojumu sniegšanas vietās (ārstniecības iestādē un skaistumkopšanas salonā) ir iespējams nodrošināt vienādas prasības pakalpojumu sniegšanā kontekstā ar epidemioloģisko situāciju, kā arī pakalpojumu sniedzējiem, neatkarīgi no pakalpojumu sniegšanas vietas, ir atbilstoša kvalifikācija (ārstniecības persona).

Tāpat arī 9. aprīlī tiesībsargs Juris Jansons, pievienojās KP iepriekš paustajiem apsvērumiem, norādīja uz skaistumkopšanas jomā noteikto ar Covid-19 saistīto ierobežojumu netaisnīgumu un aicināja Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) tos novērst.

Līdz šim kopumā vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā saņēmuši ap 433 000 cilvēku, bet vakcinācijas procesu pabeiguši – ap 180 000 cilvēku, attiecīgi pirmo poti pret Covid-19 ir saņēmuši ap 23% iedzīvotāju, bet procesu noslēguši – ap 9,5%.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Vakcinācija pret Covid-19 Juris Jansons Konkurences padome Saeima Skaistumkopšana Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form