Skaļās lietās iesaistītas personas savulaik partijām ziedojušas 420 000 eiro
Foto: Imago/Schöning/Scanpix/LETA

Pēdējos divos gados skaļās koruptīvās, finanšu noziegumu un tamlīdzīgās lietās iesaistītās personas savulaik dažādām partijām kopumā atvēlējušas aptuveni 420 000 eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija.

Šīs personas pēdējos divos gados krimināllietās atzītas par aizdomās turētajām vai par apsūdzētajām.

Vairākos kriminālprocesos iesaistītais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš laikā no 2004. līdz 2014. gadam oficiāli ziedojis trīs reizes 29 268 eiro. Nauda pārskaitīta Reformu partijai, "Latvijas ceļam" un Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS). Krūmiņa meita Maija Krieviņa (Čerņavska) laikā no 2005. gada līdz 2017. gadam partijām pārskaitījusi 58 248 eiro. Viņa ar 34 000 eiro lielu ziedojumu atbalstījusi ZZS, kā arī naudu pārskaitījusi "Saskaņai" un partijām "No sirds Latvijai" un "Latvijas kalve".

Bijusī VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) Iepirkumu daļas vadītāja Anastasija Udalova laikā no 2011. līdz 2014. gadam atbalstījusi "Saskaņu" ar 5 076 eiro lielu ziedojumu. Udalovu nesen KNAB rosināja apsūdzēt par bezdarbību.

Vairākos kriminālprocesos iesaistītais un patlaban apcietinājumā esošais uzņēmējs Māris Martinsons oficiāli ziedojis tikai vienu reizi 2016. gadā, kad ar 14 228 eiro ziedojumu atbalstīta nu jau likvidētā partija "Jaunais laiks".

Decembrī par korupciju aizturētais bijušais Daugavpils mērs Rihards Eigims laikā no 2003. līdz 2009. gadam ziedojis 31 560 eiro. Pārsvarā viņš atbalstījis nu jau likvidēto partiju "Latgales gaisma", bet vienu reizi ziedojis Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai.

Uzņēmuma "Rīgas satiksme" (RS) iepirkumu lietā aizdomās turētais uzņēmējs, ilggadējais partijas "Gods kalpot Rīgai" biedrs Aleksandrs Krjačeks no 2002. līdz 2018. gadam ziedojumos atvēlējis 22 920 eiro, no kuriem lielākā daļa aizgājusi Rīgas domē valdošajai partijai "Saskaņa", bet vienu reizi atbalstīts "Jaunais laiks". Savukārt GKR biedra naudās kopš 2012. gada viņš pārskaitījis 70 457 eiro. Krjačeku decembra beigās atbrīvoja no astoņu dienu ilguša apcietinājuma.

Par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā apsūdzētais bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds no 2010. līdz 2014. gadam ziedojis 70 069 eiro. Nauda atvēlēta ZZS, Latvijas Zemnieku savienībai un reorganizētajai partijai "Visu Latvijai!".

Lietā, kur apsūdzēts Sprūds, uz apsūdzēto sola sēdušies vēl vairāki partiju ziedotāji. Kādreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, bijušais nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ģenerālsekretārs Aigars Lūsis laikā no 2009. līdz 2018. gadam sevis pārstāvētajai apvienībai un tās priekštecēm kopumā ziedojis aptuveni 60 000 eiro, bet biedru naudās atvēlējis 7 000 eiro.

Būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms pagājušā gadā ZZS ziedojis 15 000 eiro. Šajā lietā apsūdzētā Ilze Gulbe nacionālajam blokam (Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, Nacionālā apvienība) savulaik ziedojusi 11 382 eiro. Bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms savulaik apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK priekštecei pārskaitījis 10 671 eiro.

Vēl viens šajā lietā apsūdzētais uzņēmējs Vjačeslavs Holmins pirms vairākiem gadiem pārskaitījis 14 228 eiro Latvijas Pirmajai partijai.

Fiziskās personas drīkst veikt ziedojumus, iemaksāt biedru naudas un iestāšanās naudas no saviem ienākumiem, bet šo ziedojumu, biedru naudu un iestāšanās naudu kopējais apmērs nedrīkst pārsniegt 30% no šo personu iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem.

Vienai partijai gada laikā ziedojuma apmērs nedrīkst pārsniegt 21 500 eiro.

Source

LETA

Tags

13. Saeima Daugavpils Gods kalpot Rīgai Jaunais laiks Jūlijs Krūmiņš KNAB Korupcija Latgale Latvijas Zemnieku savienība Māris Martinsons No sirds Latvijai Reformu partija Rīgas satiksme Rihards Eigims Saskaņa Zaļo un zemnieku savienība Tieslietu ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form