Savulaik no Nīderlandes iegādātie 1984.gadā būvētie pieci pretmīnu kuģi aizsardzības nozarei papildu izmaksas nerada un tos joprojām izmanto dažādu uzdevumu izpildē, informēja Aizsardzības ministrijā (AM).
Lai arī AM savulaik daļai kuģu meklēja pircēju, šobrīd kuģu izmantošana militāro mācību vai operāciju nolūkos joprojām notiekot un kuģi spējot pildīt visas nepieciešamās funkcijas. Ik gadu rotācijas kārtībā kāds no Jūras spēku flotiles kuģiem tiek iesaistīts dalībai NATO 1.pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā, līdz ar to pirms tam tiek veikta kuģu vispārējā sagatavošana. Šāda dalība rotācijas kārtībā nodrošina pakāpenisku visu kuģu sagatavošanu un uzturēšanu, skaidroja ministrijā.
Līdz ar to periodiska kuģu sagatavošana dalībai NATO 1.pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā nodrošina kuģu sagatavošanu paaugstinātai kaujas gatavībai, kopumā nerada papildu finanšu tēriņus, bet ļauj ieekonomēt, apgalvo AM.
Konkrētas kuģu uzturēšanas izmaksas AM nemin, taču norāda, ka visu Jūras spēku flotiles kuģu uzturēšana notiek no Jūras spēku flotilei piešķirtā budžeta. Kuģu uzturēšanas izmaksas veido dažāda veida izdevumi, tai skaitā plānotie un neplānotie kuģu remonti, degvielas, eļļas, benzīna izmaksas un citi. Tehniskās apkopes un dzinēju pārbaudes notiek regulāri.
AM jau 2013.gadā paziņoja, ka tā arī nav izdevies atrast pircēju diviem ar skandāliem saistītajiem karakuģiem, kurus savulaik Latvija iegādājās no Nīderlandes.
Latvija ar Nīderlandi bija noslēgusi līgumu par piecu 1984.gadā būvētu mīnu meklēšanas kuģu iegādi, tomēr vēlāk secināja, ka var atļauties maksāt un uzturēt vien trīs no tiem. Līdz ar to tika nolemts pārdot divus no minētajiem kuģiem.
Līgums par kuģu iegādi ticis noslēgts ar AM un Nīderlandes Finanšu ministriju 2005.gadā, un kopējā darījuma summa bija 57 miljoni eiro, kas iekļāva arī kuģu sagatavošanu izmantošanai pēc to vairāku gadu konservācijas un komandu apmācības.
Kuģu iepirkums izcēlies ar skandāliem. Tā divas dienesta pārbaudes saistībā ar šo iepirkumu notika AM, tādēļ pēc to pabeigšanas toreizējais aizsardzības ministrs Imants Lieģis rosināja no amata atbrīvot Jūras spēku komandieri Aleksandru Pavloviču. Par to gan valdībā izcēlās asas diskusijas, tomēr no amata viņš tika atbrīvots.
Savukārt Militārā policija izbeidza 2009.gadā sākto kriminālprocesu par miljoniem vērto no Nīderlandes iegādāto kuģu lietu, līdz ar to neviena amatpersona pie kriminālatbildības tā arī netika saukta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
