Arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums norādīja, ka SAB direktoram Lainim Kamaldiņam ir jāsniedz informācija NDK deputātiem par slepkavības ieroča "ceļošanu".
Ja patiesībai atbilst informācija par slepkavības ieroča atrašanos pie kāda SAB darbinieka, sekas ir neprognozējamas, sacīja Kudums, uzsvērdams, ka SAB ir jāuzņemas pilna atbildība, ja tiks pierādīts, ka SAB darbinieki ir veikuši nelikumīgas darbības. Komisijas vadītājs uzsvēra, ka Liscova slepkavība ir vērtējama kā uzbrukums valstij.
Pistoles ceļš bijis šāds: ieroču veikala "Strēlnieks A" darbinieks Vjačeslavs Karpovs 1998.gadā nelikumīgi pārdevis Raitim Kononovam piecus sešus ieročus. Vienu no tiem, "Makarov" sistēmas pistoli, Kononovs pēc pusotra gada nodevis starpniekam ar lūgumu pārtaisīt šaujamā stobru - it kā tādēļ, lai tam būtu iespējams pievienot klusinātāju.
Starpnieks pistoli atdevis kādam nenoskaidrotam ieroču meistaram, kurš lūgumu izpildījis. No meistara pistole nonākusi pie otrā starpnieka, bet no viņa - pie kāda SAB darbinieka. Slepenā dienesta pārstāvis pistoli nogādājis valsts policijas ekspertīžu centrā, kur veikts kontrolšāviens, tādējādi reģistrējot jaunā stobra pazīmes, bet pēc tam atdevis atpakaļ otrajam starpniekam, no kura ierocis nonācis pie Kononova. Vēlāk, kā noskaidrojuši izmeklētāji, ar šo ieroci Daugavpilī tika nogalināts viens cilvēks, bet pēc tam - Liscovs. Gan SAB direktors Kamaldiņš, gan viņa vietnieks Uldis Dzenītis atteikušies komentēt notikušo.