Premjers Andris Šķēle cer, ka Krievija nākotnē veidos pragmatiskākas attiecības ar kaimiņvalstīm un pēc jaunā prezidenta ievēlēšanas "precizēs daudzas lietas", kā arī tiks noņemtas emocijas šajās attiecībās.
Premjers šādā aspektā pārrunājis Latvijas attiecības ar Krieviju, aizvadītajā nedēļā tiekoties ar NATO amatpersonām - ģenerālsekretāru Džordžu Robertsonu un NATO spēku Eiropā virspavēlnieku Vesliju Klārku.

"Latvija ir gatava dialogam - visplašākajam, visaugstākajam. Mēs esam gatavi runāt par visām tēmām.. Bet tai pašā laikā Latvijai nav pamata un nav vajadzības justies kaut kādā mērā par kaut ko vainīgai, ko mums mēģina mūžīgi piedāvāt, mēģina mūžīgi uzspiest," sacīja Šķēle.

Kā piemērus viņš miņeja Otrā pasaules kara notikumu interpretāciju, pilsonības jautājumu, ko Latvija "ļoti veiksmīgi risinājusi" ar likumiem un integrācijas programmu, kā arī "dažādu noziegumu izmeklēšanu".

"Mums nav pamata šeit justies vainīgiem un mums arī nav ne no kā jākaunas," sacīja Ministru prezidents.

Premjers arī pauda, ka Robertsona un Klārka vizītes Latvijā apliecina, ka ar Latviju rēķinās kā ar potenciālo NATO dalībvalsti, "neskatoties uz iebildumu gūzmu, ko mēs dzirdam no dažām kaimiņvalstīm".

Viņš pauda, ka pārliecību Latvijas "mājasdarbu" izpilde būs vienīgais kritērijs, kas noteiks tās uzņemšanu NATO Šķēle atgādināja Robertsona teikto, ka par jaunu vakstu uzņemšanu lems alianse un nevienai atsevišķai valstij, tai skaitā Krievijai, nebūs tiesību lemt par šo jautājumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!