Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles, kurš nesen paziņoja par atgriešanos aktīvajā politikā, stratēģiskais mērķis esot panākt, lai Latvija būtu izcilākā mazā ekonomika pasaulē.

Intervijā žurnālam "SestDiena" viņš norāda, ka to varētu panākt desmit gadu laikā.

Politiķis norāda: "Jāvienojas ar arodbiedrībām, jāvienojas ilgtermiņā ar biznesu, ka 35% no iekšzemes kopprodukta mums būs ieņēmumu daļa, 32% pārdalīsim valsts budžetā un, teiksim, no 2014.gada veidosim 3% budžeta pārpalikumu. Lai valsts un bizness apņemas, un tā mēs desmit gados šo lietu uzstutēsim. Dzīvosim pēc vislabākās prakses. Un nebūs tā, ka uzņēmējiem te uzliks nodokļus, tur uzliks, un vēl te un te uzliks. Jā, mēs nebūsim pārtikušākā valsts, bet būsim pievilcīga valsts. Par katru nodokli varēs teikt, ka tas ir saprātīgs."

Šķēle akcentē, ka Latvija ir maza valsts, kuru skar depopulācija. Cilvēki aizbrauc uz neatgriešanos, mūsu nācija noveco.

Cilvēkiem dodoties prom, Latvijai kā valstij pieaug slogs, kas visiem iedzīvotājiem būs jāmaksā. Kā skaidro politiķis, ja mums ir viszemākais iedzīvotāju blīvums Eiropas Savienībā, mēs visi maksājam vislielāko fiksēto izmaksu daļu par to, ka mums ir jāuztur valsts infrastruktūra. Blīvi apdzīvoto nelielo Rietumeiropas valstu fiksētās izmaksas ir mazākas. Tātad pat pie vienāda nodokļu sloga un vienādas ražības mūsu cilvēki dzīvos sliktāk, jo būs šis papildu sadārdzinājums, kas izriet no mazapdzīvotības.

"Tāpēc Latvijai jākļūst par izcilu ekonomiku, un mums vajag pievienoto vērtību. Vajag motivāciju cilvēkiem šeit palikt, rūpēties par ģimenēm, vajag atjaunot dzimtu garu, lai dzimtas veidotos," uzsver Tautas partijas politiķis. "Mums ir viena priekšrocība - mūsu vide ir būtisks nākotnes aktīvs. Patīkama, tīra. Šodien, kad cilvēkiem jādomā par rītdienu, par algu, tas liekas jocīgi, bet domāju, ka nākamo 30 gadu laikā Latvijai tas parādīsies kā būtisks aktīvs."

Viņš uzskata, ka patlaban Latvijas valsts "pastāv uz milzīga kredīta pamata, apkraujot savus iedzīvotājus ar arvien jauniem un jauniem parādiem".

Izeja no šīs situācijas ir pārtraukt aizņemšanos. Lai nevajadzētu lāpīt neracionālos budžeta tēriņus, fundamentāli jāpārkārto valsts pārvalde.

"Aizdevumu mums dos vēl 2011.gadā, 2012.gadā jāsāk atdot. Kad tad pārkārtos? Uzreiz pēc vēlēšanām? Nākamajā gadā sāksies milzīga uzplauksme? Katra diena, ko valdība vada, ir tās atbildība. Bet parāds aug," uzsver Šķēle. "Lai parādu ātrāk varētu atdot, acīmredzot būs jāpārfinansējas, jo Valūtas fonds naudu prasīs atpakaļ. Svarīgi, lai pēc tam privātajos tirgos, kuros būs jāpārfinansējas, mēs varētu to izdarīt par viszemākajiem procentiem. Tas ir milzīgs izaicinājums."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!