Premjerministrs Andris Šķēle ir pārliecināts, ka sadaļu skaits, par kurām Eiropas Savienība (ES) varētu sākt iestāšanās sarunas, Latvijai ir vislielākais no otrās grupas kandidātvalstīm.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Šādu pārliecību Šķēle pauda otrdien pēc iknedēļas sanāksmes ar koalīcijas frakciju vadītājiem, kurā apspriesta arī 9.februārī gaidāmā Eiropas Komisijas prezidenta Romano Prodi vizīte Latvijā.

Premjers norādīja, ka Latvija ir labi sagatavojusies iestāšanās sarunām. "Viss ir pakārtots iestāšanās sarunām ES," valdības prioritātes raksturoja Šķēle.

Jāatgādina, ka ārlietu ministrs Indulis Bērziņš jau paziņojis, ka Latvija ir gatava sākt sarunas par 15 sadaļām, taču oficiāla informācija, cik sadaļas tiks atvērtas un par kādām tēmām, pagaidām nav sniegta.

Savukārt pirmdien LTV raidījums "Panorāma", pēc neoficiālu avotu Eiropas Komisijā sniegtās informācijas, ziņoja, ka februārī ES ar Latviju varētu sākt sarunas tikai par piecām sadaļām un, iespējams, līdz šā pusgada beigām kopumā sarunas varētu atklāt astoņās jomās.

Pēc raidījumā teiktā, lai arī tā saucamās otrās grupas kandidātvalstīm, to vidū Latvijai, ir dažāds attīstības līmenis, sarunas visas kandidātvalstis sāks par vienādu tēmu skaitu. Vēlāk ES ar Latviju un Maltu varētu atklāt vēl trīs sarunu tēmas, ar Lietuvu un Slovākiju - divas, ar Bulgāriju - vienu, bet Rumānija turpinātu sarunas par piecām tēmām.

Otrās grupas kandidātvalstis, to vidū Latvija un Lietuva, uzaicinājumu sākt iestāšanās sarunas saņēma pagājušā gada beigās Helsinkos. Oficiāli sarunas sāksies 15.februārī.

1998.gadā iestāšanās sarunas sāka Polija, Čehija, Ungārija, Slovēnija, Igaunija un Kipra.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form