Foto: LETA
Digitālās televīzijas ieviesēja "Kempmayer Media Latvia" (KMLat) "mantiniece" SIA "Hannu Digital" (HD) no politiķa un uzņēmēja Andra Šķēles (TP) kā 10,4 miljonu ASV dolāru kreditora "tika vaļā" šī gada aprīlī, bilances uzlabošanas nolūkos veicot kredīta restrukturizāciju; tagad šo summu HD ir parādā tās 90% īpašniecei SIA "Stratēģiskie risinājumi". Savukārt Šķēle neatklāj, vai tagad šī firma ir starp viņa parādniekiem, kam politiķis aizdevis kopumā vairāk nekā 19 miljonus latu, kas uzrādīti viņa Saeimas deputāta kandidāta deklarācija.

Parāda līkloči atklājās šonedēļ pēc HD valdes locekļa Gintara Kavača sniegtajām liecībām tiesā tā sauktās digitālās televīzijas krimināllietas ietvaros. Iepriekš Šķēle laikrakstam "Diena" bija norādījis: "Saistības ir pilnībā nokārtotas. Vairāk es neko nekomentēšu." Viņa runasvīrs Romāns Meļņiks tagad skaidro, ka tas attiecās uz aizdevumu Andrejam Ēķim – digitālgeitā apsūdzētajam telekompānijas LNT ģenerāldirektoram un īpašniekam.

No digitālālgeitas lietas prokuroru teiktā izriet, ka Ēķis KMLat aizdevis 10,4 miljonus ASV dolāru, lai tā varētu izpildīt Stokholmas Starptautiskās šķīrējtiesas spriedumu un atmaksāt šādu summu a/s "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) . Prokurori arī atsaucās uz šādu vairāk nekā piecus miljonus latu vērtu maksājumu DLRTC kontā, kas nācis no Ēķa 2006.gada decembrī. Savukārt Ēķim šo naudu aizdevis Šķēle.

Ēķis portālam "Delfi" uzsvēra, ka viņam saistību 10,4 miljonu ASV dolāru vairs nav ne pret vienu personu. Kad Šķēle šo summu viņam aizdevis, panākta vienošanās: ja līdz konkrētam datumam, ko Ēķis neatminējās, viņš to nespēj atdot, Šķēle pārņem viņa saistības. "Tā arī notika, un Šķēle iestājās kā HD kreditors," skaidro Ēķis.

"Hannu Digital" ir KMLat tagadējais nosaukums. Šobrīd HD iekārtas atrodas Latvijas Valsts radio un televīzija centram (LVRTC) piederošajā Zaķusalas televīzijas tornī un tās izmanto "Lattelecom" komplektētās virszemes ciparu televīzijas programmu pārraidei – tās nodrošina apraidi Rīgā un tās apkaimē.

Daļa no HD īpašumā esošajiem ciparu raidītājiem un citām iekārtām ir tā pati tehnika, kas, saskaņā ar apsūdzību, ar tieši šim mērķim dibinātu ārzonu firmu ķēdes starpniecību nopirkti no franču ražotāja "Thales", tā sadārdzinot pirkumu par vairāk nekā 460 tūkstošiem ASV dolāru.

Kavacis liecināja, ka viņa pārstāvētā SIA "Hannu-pro" 2007.gada maijā KMLat iegādājās par vienu ASV dolāru, pārņemot arī uzņēmumam piederošo digitālās televīzijas raidīšanas tehniku un saistības pret kreditoriem. Galvenais HD kreditors bija digitālgeitā apsūdzētais telekompānijas LNT ģenerāldirektors un nu arī īpašnieks Andrejs Ēķis. Ēķi viņš pazīstot ļoti sen, jo LNT šefs ilgstoši, vēl no savas pirmās televīzijas "Picca TV" laikiem bijis "Hannu-pro" klients.

"Pēc tam, kad iegādājos firmu KMLat, izgāju cauri vēsturēm, kreditoriem, tikos ar Ēķi un nonācu līdz Šķēlem," sacīja Kavacis. Viņš skaidro, ka "loģisks jautājums bija, kur Ēķis šādus līdzekļus ņēma – tur bija gala kreditors, kas bija Šķēle". Kavacis, kurš liecināja divas dienas pēc kārtas, sākumā nevarēja izskaidrot, vai Ēķis un Šķēle joprojām ir HD kreditori vai arī nē.

Vispirms Kavacis sēdes laikā paziņoja, ka Ēķim nekas nav atmaksāts. Vēlāk gan pēc apsūdzības lūguma Kavacim uzrādīta HD pirms divām nedēļām izsniegtā izziņa, ko parakstījis viņš pats un otra valdes locekle Silva Lošaka. Tajā norādīts, ka Ēķim no HD nekas nepienākas. Viņš to skaidroja šādi: parādi tika restrukturizēti, un to veica "profesionāli juristi" – advokātu birojs "Eversheds Bitāns", tāpēc tā bijusi diezgan sarežģīta shēma.

"Tagad šis kredīts ir restrukturizēts un mēs neesam parādā ne Ēķim, ne Šķēlem, bet māteskompānijai. Bankām nepatika, ka mums ir kreditori, un mēs palēnām no tiem tikām vaļā," portālam "Delfi" paskaidroja Kavacis. ""Eversheds Bitāns" piesaistīti tāpēc, ka viņi mums taisīja apraides līgumus ar "Lattelecom"," šo konsultantu izvēli pamatoja Kavacis.

Shēmas rezultātā aprīlī HD tika pievienota SIA "Hannu Investīcijas" (HI), kas savukārt tika pārsaukta par "Hannu Digital". HI 2008.gada oktobrī nodibināja kompānijas "Hannu-pro", tās valdes loceklis bija Kavacis. Divas nedēļas vēlāk HI iesaistījās "Stratēģiskie risinājumi" (SR), kas ieguldīja kapitālā 18 000 latu un kļuva par 90% īpašnieci.

SR dibināta divas dienas pēc HI, un arī tās valdes loceklis bija Kavacis. SR vienīgais īpašnieks Ilo Lošaks portālam "Delfi" stāsta, ka Kavaci viņš pazīst ilgāku laiku, tāpēc iesaistījies: "Bija gan profesionāla komanda, gan laba biznesa ideja, bet vienīgais jautājums bija finanses, ko atrisināju es."

Lošaks, kurš no 2004.gada līdz 2006.gada vidum bija VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) valdes loceklis, uzsver, ka tobrīd bija pagājis vairāk nekā divi gadi no valsts amata pamešanas, tāpēc interešu konfliktu viņam pārmest nevar. Savukārt 2007.gadā, kad "Hannu-pro" pirka KMLat, "es tur nekādā veidā nebiju iesaistīts," apgalvo Lošaks.

Lošaks telefonsarunā neatklāja, kā īsti realizēta HD saistību pret Šķēli pārņemšana un vai šobrīd Šķēlem parādā ir SR. "Es nedomāju, ka tā ir informācija, kuru man tagad vajadzētu komentēt," sacīja Lošaks, tomēr aicināja jautājumus nosūtīt e-pastā, solot apsvērt, ko var atklāt.

Savukārt Šķēle ar runasvīra starpniecību atteicās atklāt, vai viņa debitoru lokā ir SR vai tā īpašnieks. "Tās personas, kurām nauda ir aizdota, nevēlas to publiskot, un arī līgumi un likumi aizliedz izpaust aizdevuma saņēmējus," ekspremjera atbildi paziņoja Meļņiks. Tāpat Šķēles runasvīrs klāstīja, ka tas, kurš, kam un kāpēc aizdevis naudu, neesot svarīgi, jo tikpat labi to varētu vaicāt visām bankām, kas izsniedz kredītus uzņēmējiem. Tomēr arī skaidrs noliegums tam, ka SR vai Lošaks joprojām būtu parādā Šķēlem, no politiķa nenāca.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!