Laikā, kad atsevišķi sabiedrības pārstāvji uztraucas, ka Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola (JRRMV) reformas rezultātā varētu zaudēt savu identitāti, skolas pārstāvji norāda pretējo – izkoptas tradīcijas, varena vēsture, izcili absolventi – nekas neliecina, ka kāds šo gadu desmitiem veidoto zīmolu un komūnu tā vienkārši varētu salauzt.
"Skolā kā noslēgta "kūniņa" ar savdabīgu aizsargājošu funkciju, no kuras katru gadu "izšķiļas" jauni mākslinieki – katrs ar savu radošo drīves skatījumu, atmiņām par skolu, par tās vienreizējo atmosfēru un skolotājiem, kas sajūtu līmenī ir līdzās arī turpmākajā, var būt ne tik "rožainajā" dzīvē," rakstījusi mākslas zinātniece Baiba Guste.
Rozentālieši, rozentāļi, rozīši, roži – tieši tik dažādos vārdos tiek saukti skolā savējie. Mīļvārdiņi atvasināti no gleznotāja un latviešu profesionālās mākslas pamatlicēja Jaņa Rozentāla uzvārda – viņa vārdā arī nosaukta mākslas skola. Rozentāla vārds šogad skaļi jo skaļi izskan pa visu Latviju, jo leģendārajam māksliniekam šogad aprit 150 gadi.
"Te nav nejaušu cilvēku, te visi ir tie, kas gribējuši te nokļūt," tā par vairāk nekā 130 audzēkņiem skolā stāsta tās direktors Jānis Ziņģītis.
Skolas vēsture aizsākusies ar 1896. gadā dibināto Rīgas Latviešu daiļkrāsotāju palīdzības un veicināšanas biedrības zīmēšanas un daiļkrāsošanas vakara skolu. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā skolā varēja apgūt daiļkrāsotāja amatu, bet 20. gadsimta 20. un 30. gados – dekoratīvo glezniecību un interjeru apgleznošanu.
1946. gadā skolai piešķirts gleznotāja un latviešu profesionālās mākslas pamatlicēja Jaņa Rozentāla vārds. Šī skolas vārda maiņa nozīmēja arī izglītības virziena maiņu no amatnieciskas ievirzes skolas uz mākslas skolu.
[..] skola kā ķieģeļu ceplis. Vieta, kur top meistars. Šķiet, taisnīgi tā dēvēt būtu arī rozentāliešus. Viņu sniegums Latvijas tēlā ir būtisks. No tā nāk raksturs un daile.
Šobrīd JRRMV sagatavo audzēkņus vairākās izglītības programmās, tādās kā "Mākslas" un "Vizuālās saziņas līdzekļu māksla". Studentiem ir iespējams iegūt kvalifikāciju – ilustrators, multimediju dizaina speciālists un foto dizaina speciālists. Skolā var apgūt akadēmiskos mākslas priekšmetus – zīmēšanu, gleznošanu, kompozīciju, kā arī grafiku un veidošanu. Skola seko gan laikam līdzi, piedāvājot audzēkņiem apgūt multimediju un foto dizainu.
Zīmēšana ir akadēmisko mākslas studiju pamats, tāpat arī gleznošana un veidošana, kur audzēkņi studē formu plastiku un formas veidošanas paņēmienus, ir neatņemamas JRRMV izglītības programmu sastāvdaļas.
Audzēkņi apgūst arī digitālās tehnoloģijas un jaunos medijus. Skola var lepoties ar multimediju un animācijas laboratoriju, kurā atrodama "Motion Capture" optisko kustību skenēšanas sistēma.
Savukārt foto studijā skolēni apgūst fotografēšanu un attēlu digitālo rediģēšanu, tāpat audzēkņiem ir iespēja apgūt ne tikai digitālo fotogrāfiju tehniku, bet arī tradicionālo melnbalto.
"Šaurība te ir tā lielākā problēma," uzsver Ziņģītis. "Vajadzīgs, lai skolā būtu tas "fīlings" kā darbavietā, tu esi tā kā uzņēmumā," stāsts direktors, rādot jumtistabu. "Nebūs te nekad sterila skolas sajūta un nevajag arī," skaidro Ziņģītis, piebilstot, ka telpas tomēr pietrūkst, jo māksliniekiem vajag plašumu.
"Te uz matemātiku un valodām nav nekādu atlaižu," stingri norāda Ziņģītis. "Māksliniekam ir jābūt ļoti spējīgam domāt matemātiski un fiziski. Ja tu esi tēlnieks, tev jāpārzina fizika. Tu nevari uztaisīt skulptūru, nezinot fiziku," uzsver skolas direktors, noraidot uzskatu, ka māksliniekiem nav jāzina eksaktie priekšmeti.
Tieši mākslas darbi dažādajās tehnikās rotā visas skolas sienas. Tomēr visiespaidīgākie un laikietilpīgākie mākslas darbi top mācību pēdējā – ceturtajā gadā, jo tad audzēknim mākslas darbā visā pilnībā jāatspoguļo savas skolā iegūtās zināšanas, tās teorētiski pamatojot. "Diplomdarbs ir audzēkņu pēdējais, noslēdzošais mācību uzdevums, kas, lai gan veikts skolotāja uzraudzībā, bieži vien atklāj jau nobrieduša mākslinieka savdabīgo rokrakstu un ideju," tā par skolas diplomdarbiem raksta mākslas zinātniece Baiba Guste.
Skolas direktors Ziņģītis cer, ka rozīšu apvienošanās ar Rīgas Doma kora skolu (RDKS) pavērs diplomdarbiem jaunas iespējas. Varētu veidot starpnozaru programmu, kurā diplomdarbā vienotos mūziķi kopā ar māksliniekiem. RDKS audzēkņi sniegtu koncertu, savukārt rozīši rūpētos tā vizuālo noformējumu, sākot ar biļetēm, beidzot ar vizuālām animācijām, kas papildinātu koncertu.
Šajā skolā pirmās iemaņas mākslā apguvusi virkne Latvijā un pasaulē pazīstamu mākslinieku. Skolas direktors atzīst, ka viņiem varētu mierīgi veidot pat slavas zāli, taču "mākslinieki nav ārišķīgi cilvēki".
Radošiem un prasīgiem skolotājiem ir talantīgi un čakli audzēkņi. Par šo apgalvojumu var pārliecināties JRRMV audzēkņu darbu izstādēs.
Arī pats skolas direktors savulaik beidzis Rozentāla skolu. "Mani pierunāja. Nopietni. Tā īpaši neviens neraujas strādāt par skolas direktoru," smejoties stāsta Ziņģītis. Nu jau viņš vareno mākslas kuģi vada 10 gadus. "Es domāju: ai, pastrādāšu gadiņu, divus, trīs. Ai, var būt vēl!" Pirms viņš vienu brīdi skolās strādājis par zīmēšanas pasniedzēju.
Pēc rozīšiem skolas direktors, gluži kā liela daļa viņa kolēģu, turpināja mākslas iemaņas attīstīt LMA, kā arī paguva papildināt zināšanas ASV. Lai gan šis mācību gads skolā līdz ar apvienošanos un Rozentāla gadu bijis īpaši saspringts, direktors brīvajā laikā turpina gleznot.
Skola var lepoties arī ar unikālu bibliotēku, kuras veidošana tika aizsākta 1944. gadā, un kuras fondā vēl joprojām ir atrodama pirmā bibliotēka reģistrētā grāmata ar inventāra "Nr. 1".
Kā stāsta skolas bibliotekāre Dace Balode, kura skolā par grāmatu krājumiem atbild no 1984. gada, bibliotēkā atrodas unikālas grāmatas, kas nav atrodamas pat Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
JRRMV bibliotēkas fondā ir reģistrēti 12 300 iespieddarbi, izsniegto iespieddarbu skaits ir apmēram 4600 vienības gadā, apmeklētāju skaits – 5000 cilvēku gadā.
Fonda lielāko daļu veido literatūra par norisēm mākslas nozarēs.
Rozentāļos audzēkņi tiek gatavoti LMA ne tikai, attīstot viņu iemaņas mākslā, bet arī ļaujot iemīlēt karnevāla burvību. Izrādās, ka skolā tiek rīkots savs karnevāls, neilgi pirms to katru gadu februārī ar vērienu dara LMA.
Runājot par tradīcijām, Ziņģītis vēl min "Vecāku dienu", kad audzēkņi un vecāki atpūšas un priecājas skolā, "rozīšu olimpiādi" – audzēkņu saliedēšanās pasākumu.
Neatņemama skolas dzīves sastāvdaļa ir plenēri. "Jūnijā viņiem ir tas kaifīgākais laiks, kad viņiem ir plenērprakse," zina stāstīt Ziņģītis. Pēdējos gados izveidojusies veiksmīga sadarbība ar kinopilsētu "Cinevilla" un Andreju Ēķi. Jaunie mākslinieki plenēra beigās taisa konceptuālu izstādi kinopilsētiņā.
Visu to ir bijis vērts darīt, jo rozīšos mācās īpaši jaunieši – radoši, zinātkāri, mērķtiecīgi, talantīgi un savai skolai vienmēr mīļi!
Skolas audzēkņiem katru gadu ir iespēja papildināt savas zināšanas kādā no Eiropas Savienības (ES) mākslas skolām. Lai veicinātu starpkultūru dialogu, JRRMV ne tikai nosūta savus audzēkņus ārzemju braucienos, bet arī uzņem katru gadu apmaiņas studentus.
"Brauc un ļoti grib, mēs esam tādi populāri palikuši, pie mums brauc no Ziemeļvalstīm," stāsta direktors, piebilstot, ka skolā viesi tiek "ātri latviskoti". "Man arī gribētos vēlreiz te izmācīties, aizbraukt kaut kur," nopūšas Ziņģītis.
Raksta tapšanā izmantots informatīvai materiāls "/ 06-16 / Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas diplomdarbu izstāde", "JRRMV Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola" un Ievas Astahovskas grāmata "Skola".
